Vakar kārtoju bērnu mantas,nākošo sestdien ar smuko kaimiņu braucam un vedam viņiem viņu mantas uz Vīni,krāmēju pa kastēm meiteņu bērnu dienu vēstulītes,zīmītes,daudzās rakstīti viņu sapņi... pie glabājamajām,ārā nemetamajām mantām pat atradu dažādus niekus, o kartes nakts skrējiens, aicinājums uz piketu,un citas aktivitātes...
sajūta, ka iekrāmēju savu bērnu bērnību kastēs un sūtu prom...
kad atradu skolēnu Dziesmusvētku lapiņu ar Kaupera dziesmu:
kad dators izslēgts un telefons kluss
ļauj pie tevis man ;sovakar nākt
gribu mācīties pirmos soļus
un pirmo dziesmu sākt

tāls ir zvaigznes ceļš
uz kurieni tevi man vest?
pa taciņu mazu gar Gauju
vai pasaulē loku mest?

tie ir vārdi no manas tautas
un dziesma man arī no tās
un es zinu, neviens manā vietā
to nedziedās

..pat asara nobira,cik žēl,ka maniem bērniem te nav nākotnes...