Soundarcade
laika ziņās vakarā un naktī sola vēju līdz 25 m/s. Taču par spīti tam, par spīti aukstumam un lietum es tomēr došos uz Depo, lai tur vai kas. Esmu sev nosolījusies un es augstu cienu cilvēkus, kas tur savu goda vārdu - apsolīto. Vēlos sevi cienīt, tāpēc arī dodos ārā vējā, kas plivina ne tikai koku lapas, bet arī zarus un pašus kokus. Un ne tikai plivina, bet arī lauž trakā spītā pret visu pasauli. Ar nelielu izbīli nokļūstu līdz tramvajam - tas ir mans glābiņš. Tramvaju jau nu tas trakais vējš neapgāzīs, lai gan ..
Ar Mārtiņu Ā. esmu sarunājusi (caur tik noderīgo portālu), ka dēvēšos par viesi un ar atlaidi tikšu iekšā Depo (kā nekā viņu fans tak skaitos!!). Tā arī ir! :>
Tā kā esmu atnākusi diezgan ne-laicīgi, ar domu, ka 'ap 22:00 vismaz 1. grupa jau būs nospēlējusi'. Kurš tev deva!? Zemrīgas telpās valda dziļš klusums, cilvēki ir, bet klusums ir nepierasti liels. Ieņemu vietu uz sarkanā dīvāniņa pretī skaņu pultij un arī savā ziņā skatuvei. Cilvēki ik pa brīdim parādās, tad pazūd. Aktīvas darbības nav. Drīz taču tam visam ir jāsākas, vaine!!? Nē. Tik drīz tas vis gan nesākas. Pulkstenis sit 23:30, kad sākas kāda kustība uz skatuves - tā ir Amorālā Psihoze. Nespēja mani sajūsmināt šīs neritmiskās, retās bungu skaņas un gausie akordeona 'plēsieni'. Apmēram pēc 1/2 h šie beidz savu darbošanos (par muzicēšanu es gan to nesaukšu!). Tā.. Kas tālāk? Atkal skatuve tukša, cilvēki izklīst.

[sc- nepārtraukti pamanu apkārt figurējošas Latvijas mēroga zvaigznes - Mārtiņš Ķ., visi Soundarkardieši, Ģirts S., Kārlis T. (kurš pat 'aptupās' man blakus ;D), Dambis u.c.]

Tā nu joprojām sēžu un gaidu nākamos, jo cerības par to, ka Soundarcade varētu uzstāties pirms Apziņas Parzītiem, izzūd, kad uz skatuves kāpj iepriekš minētie. Šie jau progresē un aizmidzinošas mūzikas pavadījumā klārē baisus tekstus par dzīves bejedzīgumu un pasaules galu (bezmaz jāņem striķis un jāiet kārties, jo 'pēc 100 gadiem reti kurš atcerēsies mani un kur nu vēl manu vārdu'!!). Šo 'mākslinieku' uzstāšanās laikā iekšēji cīnos ar 'iet prom vai palikt??'. Izturu! Nevaru tak pievilt savus favorītus šajā vakarā un vispār! Nē, man jāpaliek!!
Tad nu pulkstenis jau rāda 01:35, kad Soundarcade puiši pamazām uzkārtojas uz skatuves. Nu ta beidzot!! Pametu savu vakara vienīgo biedru - dīvāniņu - un dodos pūlī, lai vērotu un klausītu S. Fonā uzprojicēta kāda filma par seniem, seniem laikiem - alu cilvēki, mati tādi 'uzpūsti', bezsakarā skraida apkārt un visvisādas lietas dara (vienubrīd Mārtiņš Ā. pat ar savu pārpilno enerģiju aizsita šo projektoru uz zemrīgas ķieģeļu sienas projicēties)!
Tā mūzikas enerģija, ko viņi sniedz nav aprakstāma!! Viņu nesavtīgā atdeve uz skatuves, profesionālisms. Mūzika, kas vnk aizrauj un neļauj neieklausīties. Dzīvajā viņi ir nepārspējami - nevienu citu grupu tā necienu un neapbrīnoju! /Labi, daudzi mani šeit varbūt nesapratīs, tāpēc beigšu sajūsmināties :>/
Beidza spēlēt viņi ap 02:45. Tad arī devos augšā.. atkal Depo manī raisīja ko tādu, ka nespēju turēties pretī kārdinājumam. Labi, ka mājās vairs kājām nebija jādodas. Tā nu gulēt tiku ap 03:30 un cēlos jau 08:30. Un šī nākamā diena solīja ko garlaicīgu, ne tik jautru kā tajā vakarā.. Bet! Beigu beigās sapratu, ka ir arī tur sakarīgi cilvēki, pat ļoti!

Nepārspējams 5dienas vakars, tik žēl, ka līdz soundarkadiešiem nebija neviena sarunu biedra.. noderētu. arī pēc tam