Lai arī jau vakar kakls un galva, acis grozot, sāpēja, izturēju pilnu darba dienu, brīžam miegot ciet un nespējot nosēdēt. Vēl to gabalu līdz Dandariem aizstaigāju un godam nolēkājos un nodancojos (jā, jauno meiteņu pieplūdums ikgad nav tas patīkamākais notikums). Vēl sanāca ne tā palekt, ka izmežģījās kāja.
Šod arī aizbraucu uz darbu, bet sapratu, ka nosēdēt visu dienu būs daudz gŗūtāk. Tāpēc paņēmu darbu uz mājām (man to viegli izdarīt - pusgrāmatas manuskripts somā + zīmulis, dzēšgumija un zaļā pildspalva!). Lasīšu Sātana izdzinēja stāstiņus gultā ar tējas krūzi rokā un medus karoti mutē.

Uzmanīgi ar rudeni!