Aizvadīta Dandaru 29. dzimšansdiena. Beidzot mani var saukt par īstu dandaru, gada laikā esmu izpelnījusies šo godu. Vakardien bija sajūta kā pēc īstas dzimšanas dienas, kā pēc kaut kā liela liela, kas dzīvē ilgi gaidīts un nu ir pagājis. Patiesībā, nu tikai viss ir sācies! Tāds tāds nogurums!
Vakara pieturpunkti: zāle ar paškrāsotiem karogiem, priekšnesuma mēģinājums, staigājošs lampiņ-cilvēks, Aļņa ļoti efektīgā ierašanās, mūsu priekšnesums par dandaru nākotnes ceļojumu uz mēnesi, par mani: vienmēr pastalās un saktiņa, kas piesprausta da jebkur, uzlūgšana uz deju krievu valodā (man īpaši..), pārģērbšanās, karte, anketas, Alma, svinīgais rituāls, mans dandaru krusttēvs, vīns un pašceptā rainbow kūka, dandaru albums, 164. numurs, danči, danči, danči, Ansis, danči, ķīlas, bučošanās un šņabis 5 no rīta.

teju dandars