Studentizrāde patīkami pārsteidza, amatierisms maz samanāms. Lielais, sarkanais autobuss lika smiet. Aktiera personīga pazīšana vienmēr ir plusos mērāma, tas savā ziņā garantē vietu pirmajā rindā. :> Kompāniju labāku es nevarēju vēlēties (ne vien kūkas un lietussarga dēļ ;D). Vienmēr priecājos, kad manam ričukam ir piekrišana, slavas vārdus tam tīkami uzklausīt, arī labvēlīgu iesmiešanu.
Atklājās, ka lielāka piekrišana, ja dandaros ierodos novēloti - bez maz visi puiši steidz uzspēt vēl padancot. hahā :>
Šis skumjais, skumjais bez-mp3 periods liek atsīstīt manas balss potences un klusāk/skaļāk dungot/dziedāt pie sevis dažādas dziesmiņas. Ko citu padarīsi?!