esmu atpakaļ un dzīve ir ļoti feina.
4 galvenie pieturas punkti (Berlin, Tours, Paris, Braunschweig) un kopā 14 keši. un gūzma jaunu, pozitīvu emociju.
par pirmā keša meklēšanu pilnīgā tumsā pie vēsturiskas akmens mūra sienas, par brīnumainu atrašanu, par franču bagātīgajiem pusdienu un vakariņu galdiem, par vīnu vakarā mazajā numuriņā, par dancāšanu tā, ka kreklu pēc tam var izgriezt, par gājienu un atkal dancāšanu, par spēlēm autobusa pieturvietās, par mūzikas klausīšanos, par izmisīgu neta meklēšanu, par turbāniem, par gariem gājieniem naktīs un dienās, par augiem ik uz stūra, par dziesmām (ja es būtu Andra sieva, ja es būtu Andra sieva, ja es būtu Andra sieva, tad es būtu.. Ligita), par feino latgaļu kompāniju, par Ezeiti myglā, par laimu, par Starbucks, par pain au chocolat, par vaiņagu pīšanu, par pēdām..., par skatieniem dziļajiem, par franču vārdiņiem, par mīklainajām norādēm, par kartiņām, par gaisa dārzu, par lauzto siržu dziesmu, par Berlīnes picām, par gps, par lietus gāzēm Parīzē, par Sēnu bangojošu, par 'bagāžu' un atvadām, par metro, par upi Luāru, par lidmašīnām, kas nāves cilpas mētāja, par citronu dzēriniem, par suni, kurš pīpo, par Mr. Lančbreiku, par autostāvvietām, par sarkano lukturu ielu, par pārsteigto onkulīti kinoafišu pārdotuvē, par Montmartras pakāpieniem, par supermazo kešu, par zaķiem, par tārtiņiem abiem galu galā! :)