32 tūkstoši! un es tiku vip zonā kopā ar patiesākajiem Metallica pielūdzējiem.. labi, par visu pec kārtas.
1. Viss sākās jau pagājušo 6dien ar pasēdēšanu, šaha partiju Gaujā un tam sekojošo Lou Reed koncertu. Gaujā iepazinos ar Kalvi, kurš izskatījās šitā. Kalvis pirms 10 gadiem pametis Latviju, lai ceļotu pa pasauli. Tagad atgriezies uz dažām dienām, lai nomainītu pasi. Kalvis labi spēlē šahu un viens no viņa dzīves sapņiem bijis apčurāt Ēģiptes sfinksu (lieki piebilst, ka viņš to veiksmīgi realizējis). Kalvis arī pārticis pār ASV/Kanādas robežu ar 8 gadus vecu vīzu.. Jā, Kalvis man palīdzēja spēlēt šahu. Interesanti, ka pa to laiku Gaujas iemītnieki skatījās filmu Fear and Loathing in Las Vegas (tāpēc, kur vien skatījos, redzēju Džoniju!) Laikam jau pietiks par Kalvi, jo tajā vakarā svarīgāks bija Mārtiņš un Lou Reed. Prieks, ka autobusā braucot biju jau noklausījusies 73. gada albūmu Berlin. Lou Reed bija fantastisks. Pēc 5-10 min intensīvas plaudēšanas viņš atgriezās, lai nospēlētu savus hitus. Žēl, ka izpalika Perfect day, Sweet Jane, Run run run, bet neviltots prieks par Take the walk on the wild side un Satellite of love. Pēc tam kopā ar diviem angļu paparaci gaidījām Lou pie izejas. Pagāja stunda. Beidzot viņš nāca - noguris. Esot metra attālumā, var pateikt, ka viņam ir 66 gadi, uz skatuves - nē. Saņēmuši autogrāfus laimīgi devāmies naksnīgajā Rīgā un tad jau arī mājup.
2. Positivus bija tieši tik labs, cik gaidīju. Par Travis paliks visas tās labākās atmiņas - tik patiesi, atvērti un pozitīvi. Viņi spēja 'paņemt' pūli. Nešaubos, ka šis nebija mans pirmais un vienīgais Tarvis koncerts - tādi būs vēl! Nezinu, vai vajag aprakstīt tās visas izjūtas un to, kas notika uz skatuves; lai labāk paliek manī. Par Manic street preachers varu teikt, ka hiti viņiem ir, taču kaut kas pietrūkst - pārējās dziesmas liekas ļoti vienādas; taču tas netraucēja dziedāt līdzi un gavilēt. Mazliet kaitināja solista 'f***ing'.
Nākamajā rītā telts sutoņu lieliski kompensēja tuvējās skolas dušas. Noņemu cepuri organizētāju priekšā. Jūra. Tad sekoja jauka pasēdēšana un paēšana bērnu spēļistabā. Liekas, ka tas bija viens no retajiem brīžiem, kad visi jutās ļoti labi un apmierināti kopā. Vēlāk bija Livingstons - nostrādāja harizma, jo balss viņam ir vidējā latviešu. Bija Mofo, kam sekoja trakais Inokentijs. Redzēju Rudaku ar uzblīdušu seju, galīgi pohainu. PP man nekad tā ļoti nav patikuši, tāpēc devāmies pie jūrjas ar citiem vērot debesīs plakano Arktiku (man tā vairāk atgādināja Granlandi un Kanādas austrumus). Vēl vairāk iepatikās Gustavo - viņam ar attieksmi viss kārtībā. Turpinājumā pankūka ar šokolādi par latu un Fatboy Slim. Kaut arī stāvēju trakojošā pūļa vidū un vienkārši vēroju, nejutos slikti. Sapratu, ka man nav ne vēlmes, ne vajadzības, ne patikas dejot kopā ar visiem. Pēc šīm divām stundām tapa skaidrs, ka šitā mūzika nav man. Priecājos par citiem, videomateriālu un salūtu. Izpalika nakts pelde, varbūt arī nevajadzēja. Patīkami, ka tiku nogādāta līdz pat namdurvīm, jo uz šādu greznību nemaz necerēju.
3. Kā (gandrīz) vienmēr ļoti laicīgi biju jau pie Skonto stadiona un ieņēmu rindu. Kad biju jau iekšā, ieradās arī Ventspils kompānija. Daži joprojām nespēja noticēt, ka tas patiesi notiek, ka uz skatuves kāps Metallica. Pasēdēšana turpat zemē, mūsu pulkam pievienojas vēl daži kadri. Pasakaina iespēja iekļūt Vip zonā, saņemot dzeltenas roku aproces. Tā mēs nokļūstam pašā centrā, apmēram 20 m no skatuves. Gaidam, gaidam, gaidam. Skatītājos sajūsmu izsauc pat vālīšu atnesēja parādīšanās uz skatuves - viltus trauksme. No iesildītājiem Sword, gandrīz neko nevar dzirdēt - balss vispār nogriezta nost. tāpēc arī publika švaki reaģē - mazliet pat žēl. Vēl pēc laiciņa parādās Phil Anselmo - ataudzējis mazliet matus, tikpat draudīgs kā Panteras laikos. Phils skatījās acīs, uzkurināja publiku. Un tā balss... mm. spēks! Ā, pa vidu bija arī lietus - daudz lietus. Priecājos par prātīgo domu paņemt līdzi kapučdžemperi un izpalīdzēt kādam ar savas somas turēšanu virs galvas. Vakara gaitā lietus uz brīdi pārstāja līt, taču tad atsāka ar jaunu sparu (patiesībā tas pat atveldzēja tajā karstumā!) Līdz Metallicai bija vēl laiciņš jāuzgaida, taču tad arī viņi ieradās. Lieki teikt, ka mana 15-45 cm personīgā zona bija pārkāpta. Metallica nav mirusi, viņa ir dzīvāka par dzīvu. Negribot tikau ierauta vairākos mošingos kopā ar melni ģērbušiem, garmatainiem, slapjiem un sasvīdušiem metālistiem. Atrašanās vieta mainījās nepārtraukti, taču kaut kā izdevās būt pa vidu. Pūlis bija pozitīvi noskaņots, var teikt, ka īsti Positivus garā. jā, visā visumā neija tik traki, kā biju gaidījusi - galvenais noturēties kājās un lēkāt līdzi. Kājas, protams tika sabradātas. Metallica solījās braukt vēl, un mēs viņiem ticam - kā gan lai netic!
Tomēr priekšroku pēc visa šī dodu Travis, galvenokārt pozitīvismam, ko viņi sniedza! Šis viss lika aizdomāties, ka, ja uzstātos Babyshambles, es no laimes vienkārši noģībtu..