Guļot uz šamā tilta var sajust laiku, kā tas grauž nost krāsu no margu rindām, hipnotisku vēju pakausī, kas iemidzina apdrupušo dzelzsbetona ietvi, kā tas pieaudzē nodilušo džinsu dibenu pie dūnu maigā asfalta graudiņiem, kas par saldkaisli ievibrē manā dvēseles vagīnā, kad kravas mašīna kā insulīns iedrebina pie maniem mīkstumiem pieslēgto tilta sistēmu

                                                             eu

tilts skatās uz manu mīļo gateršķiku pilsētu, uz sliedēm pa kurām tajā iedārd progresa vējš, uz jauniem protektorētiem gumijas riteņiem ar saukli: “Darbs T-Marketā iztrulinās Tev sūnu samtaino sentimentu un labestību!” un tā nolaizīti iznireļi ar bērnudārza “Bitīte” diplomiem caur “Debesīm” izmīž veselo saprātu ārā no Valmieras ar idejām pirdiena vērtībā un atļurbenes jēdzībā

tiltam jūsu bagātības, kas tur lejā valda ar pedofīla prieku dupsi neplēš, jo viņš jūs izlobīs ārā no čaulām, kā rūsu no tilta margām

                                                                                                                                                                                                      Židrūns


/sc Astile un Lisa Moorish. fourši, ne?/