Hehey, beidzot kāda spriedelēšana par alcu, kura beidzas sakarīgi! :DDD
Ja godīgi, šajā Jaunajā gadā ar vienu draugu gājām mājās no salūta, un es šņācu par tiem, kas jau bija pālī, vai dzēra utt. Tad es nedzēru, tad man bija smagās pārdomas par to, kāda gan tam ir jēga, kādēļ visi to dara, un kādās kategorijās man zināmos sadalīt, un kā pret katru kategoriju izturēties... Nu lūk, un draugs teica- viņiem visiem ir darbs, kuru viņi necieš, un piektdienās un svētkos viņi var piemesties un aizmirst to, kā viņiem derdzas ikdiena, un priecāties. Un kam te ko pārmest? Principā varētu, bet par to es bik vēlāk..