No savas pieredzes. Kad man parādījās bērni, es vadījos pēc otrā, bet tikai ar laiku un pieredzi sapratu, ka produktīvāks, ilgtermiņā kvalitatīvāks ir pirmais variants. To otro var izmantot īslaicīgi, kādās nestandarta, krīzes situācijās, kad piem. bērns saslimst, tad mātei nav ne interešu, ne vajadzību, viņa atdod visu sevi bērnam. Bet po žizņi- daudz labāka, mīļāka, pacietīgāka mamma ir tā, kura ir +/- izgulējusies, paēdusi un kādu pusstundiņu pabijusi viena pati ( vannā, pastaigā ), nedaudz pakontaktējusies ar citiem cilvēkiem, tad viņa pati ir pilns trauks un tās rūpes, ja tā var teikt , ir daudz rūpīgākas.