Attiecībā uz pirmo paragrāfu es tikai pārstāstīju Skota Āronsona rakstīto, tai skaitā par Freidu un Marksu (vispār jau man arī tas liekas mazliet šaubīgs piemērs).

Ka "neirozinātne nav zinātne" - tā, liekas, izsakās tikai gnidrologs un nav skaidrs cik lielā mērā viņš tā arī domā un cik lielā mērā troļļo. Man grūti ņemt nopietni daudz ko no viņa teiktā neatkarīgi no tā. Tēma ir par kaut ko citu, ka neirozinātne & sociālās zinātnes rada mītus, un neiro- pagaidām vispār ir tālu no prakses (par ko mindboundam kā zināmā mērā speciālistam tika dota iespēja izteikties, bet viņš tā arī nenosauca nekādus pretpiemērus).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispārīgajam apgalvojumam es pat piekrītu, neirozinātnē šobrīd ir izteikts fokuss uz teoriju un fundamentālajiem pētījumiem, un galvenais prakses virziens ir medicīnā (BCI, DBS, bioniskās protēzes utt.). Pat šajā pētījumā par "mācību stiliem" primārā sfēra ir kognitīvās zinātnes un psiholoģija, nevis neiro (jo pētījums īsti neprasa nolaisties "zobratu" līmenī, pietiek ar skolnieku performances analīzi pie dažādām pieejām mācību procesam).

Par mītiem gan iebildīšu, ka tos rada nevis zinātne, bet publika, caur neinformētību par to, kas ir zināms zinātnes līmenī (tas ietver gan pārpratumus par pašreiz apritē esošajām hipotēzēm, gan nepamatotu turēšanos pie vecām un atspēkotām), un tas notiek faktiski visās disciplīnās, ieskaitot fiziku, ķīmiju, bioloģiju utt. Tur arī ir īstā zinātnes žurnālistikas vērtība un vajadzība pēc vēl.

(Reply to this) (Parent)