Comments: |
A kādas tad bija tās senču "reālās grūtības"?
Nu, parasti jau mūsu progresīvie cenšas iestāstīt, ka pagātnē (pirms liberālisma, zinātniskā buma, etc.) viss bija šausmīgi. Visi dzīvoja šaušalīgā nabadzību, visus katru dienu pēra ar rīksti kaut kādi birģeri, neviens nemazgājas un visur apkārt skraidīja baznīcas poļitruki, lai izķertu disidentus sadedzināšanai. Vobšem distopija. Tad parādījās racionālisms, apgaismība, ateisms, aifouni un ir iestājies PROGRESS. Tāda vismaz ir tā ģenerālā šodienas partijas līnija un tāds arī laikam OPa konteksts.
Tas ir tāds bieži dzirdēts viedoklis: https://www.youtube.com/watch?v=Xe1a1wHxTyoNo personīgās pieredzes varu teikt, ka salīdzinot kaut vai komforta un ieguldāmā darba līmeni dzīvošanai laukos/pilsētā vien, teikt "agrāk bija grūtāk" ir ne gluži bez pamata.
Jā, man tieši vienmēr nāk prātā tas skečs, kad dzirdu šo versiju. Fiziski gūtāk? Parasti jā, ja nestrādā par gružčiku vai ko tādu. Bet nez vai viss dzīves komforts reducējas uz ''vai man jācilā smagumi''. Ja tev tagad būtu jāpārceļas uz laukiem, tev būtu grūtāk, bet lauķim droši vien grūtāk būtu iekārtoties urbanizētā vidē. Vispār vai tad pats kaut kad nepostēji par šo https://en.wikipedia.org/wiki/Hedonic_treadmill?
Jā, esmu. Tas attiecas tikai uz subjektīvajām sajūtām.
Kas tad tavuprāt ir ''grūtības'' šajā kontekstā? Tas teksts taču nav par tehniskām grūtībām pagatavot espresso ar mednieku-vācēju instrumentiem.
Pastāvīgas hroniskas slimības un diskomforts, pastāvīga iespēja nomirt no akūtām slimībām, milzīgs laika un enerģijas patēriņš garlaicīgu un biezi vien bezjēdzīgu ikdienas darbu veikšanai.
Jā, daudzi tā joprojām dzīvo. Ja esi priviliģēts, vari priecāties.
Nē, neesmu. :( Un nevis daudzi, bet lielākā daļa. Tā pat kā vienmēr.
| |