|
[2. Jan 2016|22:55] |
How Bad Are Things?, vaicā Skots, un atbild, ka pretty bad. Mūsu progresīvajā un nodrošinātajā Rietumpasaulē dzīvojošie priviliģētie-salīdzinot-ar-senčiem-nekad-reālas-grūtības-neizjutošie indivīdi, redz, ir nelaimīgi. Un pat ne tikai tāpēc vien, ka viņiem būtu nepareiza smadzeņu bioķīmija sliktu gēnu dēļ vai arī tāpēc, ka relatīvi kādam vienmēr iet sliktāk un ir iemesls apskausts veiksmīgākos kaimiņus, bet gluži objektīvu iemeslu dēļ.
Es no Skota bloga vispār gribēju pielinkot kaut ko citu, viena narrenschiff ieraksta sakarā šo te, par Culture of Life. Laikam nekad īsti nesapratīšu, kā var būt tā, ka jo vairāk kādā valstī tic tiešais pārdabisku spēku ietekmei uz mūsu dzīvi, jo nedabībāki un izmisīgāki ir tajā dzīvības paildzināšanas līdzekļi. Kāpēc ASV ar savu nenormāli dārgo medicīnu ir tādā pretrunā ar ateistiskajām Ziemeļvalstīm, kurās (vismaz tā baumo) pacienta dzīves ilgums ir atkarīgs no viņa paša pārliecināšanas spējām likt ārstiem kaut ko darīt? |
|
|
Comments: |
A kādas tad bija tās senču "reālās grūtības"?
Nu, parasti jau mūsu progresīvie cenšas iestāstīt, ka pagātnē (pirms liberālisma, zinātniskā buma, etc.) viss bija šausmīgi. Visi dzīvoja šaušalīgā nabadzību, visus katru dienu pēra ar rīksti kaut kādi birģeri, neviens nemazgājas un visur apkārt skraidīja baznīcas poļitruki, lai izķertu disidentus sadedzināšanai. Vobšem distopija. Tad parādījās racionālisms, apgaismība, ateisms, aifouni un ir iestājies PROGRESS. Tāda vismaz ir tā ģenerālā šodienas partijas līnija un tāds arī laikam OPa konteksts.
Tas ir tāds bieži dzirdēts viedoklis: https://www.youtube.com/watch?v=Xe1a1wHxTyoNo personīgās pieredzes varu teikt, ka salīdzinot kaut vai komforta un ieguldāmā darba līmeni dzīvošanai laukos/pilsētā vien, teikt "agrāk bija grūtāk" ir ne gluži bez pamata.
Jā, man tieši vienmēr nāk prātā tas skečs, kad dzirdu šo versiju. Fiziski gūtāk? Parasti jā, ja nestrādā par gružčiku vai ko tādu. Bet nez vai viss dzīves komforts reducējas uz ''vai man jācilā smagumi''. Ja tev tagad būtu jāpārceļas uz laukiem, tev būtu grūtāk, bet lauķim droši vien grūtāk būtu iekārtoties urbanizētā vidē. Vispār vai tad pats kaut kad nepostēji par šo https://en.wikipedia.org/wiki/Hedonic_treadmill?
Jā, esmu. Tas attiecas tikai uz subjektīvajām sajūtām.
Kas tad tavuprāt ir ''grūtības'' šajā kontekstā? Tas teksts taču nav par tehniskām grūtībām pagatavot espresso ar mednieku-vācēju instrumentiem.
Pastāvīgas hroniskas slimības un diskomforts, pastāvīga iespēja nomirt no akūtām slimībām, milzīgs laika un enerģijas patēriņš garlaicīgu un biezi vien bezjēdzīgu ikdienas darbu veikšanai.
Jā, daudzi tā joprojām dzīvo. Ja esi priviliģēts, vari priecāties.
Nē, neesmu. :( Un nevis daudzi, bet lielākā daļa. Tā pat kā vienmēr.
To sauc par liekulību, cik vienkārši. Lai gan, to var mēģināt skaidrot arī reliģiski, "dod man vēl nedaudz laika, vēl kādu iespēju", un tad šo laiku grib nopirkt ar naudu. Bez šaubām, tas viss ir vanitas. Ateistiem šajā ziņā vienkāršāk, lai gan pat Ziemeļvalstīs droši vien ir ļoti maz īstu ateistu. Drīzāk apsēstība ar dzīvības pagarināšanu ir tāds postreliģiskais simptoms, līdzīgi kā transhumānisms.
Attiecībā uz svaigāko ierakstu - lai kā man nesimpatizētu Freida idejas jn pāris Marksa ideju aspekti, tomēr izteikums, ka viņu teorijas ir caurmērā "apgāztas" būtu, maigi izsakoties, far-fetched. Nemaz nerunājot, ka atsevišķas viņu idejas un konceptus vēlāk iestrādāja citās, arī labākās teorijās.
| |