making sense - [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[12. Nov 2015|20:58]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pirms gadiem desmit, kad pirmo un vienīgo reizi nokļuvu kādā islama valstī, lauzīju galvu par to - kā gan viņi ar savu garīgumu, savām lūgšanām septiņreiz dienā var dzīvot sliktāk nekā Eiropa?
To joprojām neesmu īsti sapratis. Liekas, starp garīgumu un laimīgu sabiedrību ir ļoti sarežģītas attiecības. Garīgums spiež mūs domāt par lietām, par kurām citādi nekad neaizdomātos, bet tās mēdz būt tukšas domas bez praktiska labuma.
Man liekas, tas pats kas ar garīgumu sabiedrības līmenī ir ar pašanalīzi un psihoanalīzi cilvēka līmenī. Nedaudz vispārinot var teikt, ka nevienam tā reāli nepalīdz (ja neskaita palīdzēšanu justies labāk), tikai liek izveidot dažādus naratīvus par sevi un tad pašam noticēt tiem - apreibt no pašam savām subjektīvajām, nepārbaudāmajām domām. Tās ir tikai gaisa pilis, kura pastāv tikai tik liel mērā, cik lielā var palikt izolētas no citu apdzīvotās objektīvās realitātes.
Ar to es negribu teikt, ka garīgums vai iekšējās dzīves pastāvēšana būtu negatīvas lietas, tikai to, ka tām nevajag baroties pašām no sevis (bet gan no citiem cilvēkiem, zinātnes un empīriskās realitātes).
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
[User Picture]
From:[info]methodrone
Date:12. Novembris 2015 - 22:46
(Link)
starp gariigumu un religjiozitaati ir izveidota liela robezhshkjirtne, jo cilveeku veelme peec varas un kontroles ir izkjengaajusi gariigumu, paarveertusi to mehaniskaa religjiozitaatee, kas biezhi proklamee sashkjobiitus principus. taapeec man arii shkjiet, ka taadaas valstiis paradoksaali cilveeki dziivo sarezhgjiitaak un sliktaak. un var shkjist taapeec, ka labaak ir abstraheeties no gariiguma alltogether iekriitot otraa graavii - paarliekaa zinaatniskmaa. man shkjiet, religion gave spirituality a bad name
From:[info]narrenschiff
Date:12. Novembris 2015 - 23:14
(Link)
nu, ņūeidzisti (sk. sikboju) ir izteikti antiestablišment antiinstitucionaliz reliģiozit. cilvēki, kuri allaž uzsver savu boundless garīgumu. tā ka te pat var teikt, ka garīgums gives a bad name..for what?
[User Picture]
From:[info]methodrone
Date:12. Novembris 2015 - 23:22
(Link)
new age arii, manupraat, ir graavja potenciaals. taa 'everything goes' mentalitaate. taapeec jau gudrs cilveeks meklee zelta viduscelju nevis slaistaas pa extremes graavjiem, nevis noraksta altogether bet meegjina izkristalizeet, atshkjetinaat, sakaartot, attiiriit.
From:[info]narrenschiff
Date:12. Novembris 2015 - 23:40
(Link)
jaunā derība par boundless ņūeidžistu garīgumu savā īpatnējā terminoloģijā teiktu, ka viņi salaiž par daudz visādus garus, tos nepārbaudīdami, ņūeidžs ir 21. gs. postmodernā reliģiozitāte par excellance
[User Picture]
From:[info]methodrone
Date:12. Novembris 2015 - 23:55
(Link)
jaa, shkjiet taa vareetu buut par to garu salaishanu. esmu sapratusi, ka gariigums/religjiozitaate ir daudz sarezhgjiitaaki un svariigaaki nekaa tam pieshkjir veeriibu. taapat kaa jebkura pasauliiguma joma tie ir cietushi no visaadaam false kontemporaarijaam smoke and mirrors, un vajag kaadu virziibu kas religjiju attiiriitu. muusdienas ir baabeles tornis manifested, zheel ka cilveekos tas rada neuzticiibu un noveershanos no shiis fundamentaalaas being sastaavdaljas.
From:[info]narrenschiff
Date:12. Novembris 2015 - 23:11
(Link)
Nu, ir ļoti daudz teoloģijas, tai skaitā 20. gs., kur tieši uzsver, ka dievišķais ir kas radikālu, absolūta ārējība, kas ielaužas cilvēka apziņā un dzīvē, ka tur neko nevar darīt, nevar pretoties. Pretstatā mēdz minēt elli kā absolūtās tāpatības vietu, solipsisms, māja, kur visur izkarināti spoguļi.

Pie Viljama Džeimsa var atrast daudzus gadījumus un case studies, kur reliģiskais nav vienkārša sevis pierunāšana. Psiholoģiski šajās reliģiskajās pieredzēs viņš apskata tādas sajūtas kā "overwhelming", "suddenness", "utter alterity", R.Oto raksta par "numinozā baisumu", mysterium tremendum. Visos gadījumos runa tiešām ir par kaut ko ārēju, nevis sevis apvārdošanu.

Kas attiecas uz "attīstītām valstīm" - reliģijām ar to mazs vai pastarpināts sakars, kas attiecas uz utilitārismu, pats saproti, bet kas attiecas uz pragmatismu, tad tieši reliģiju pragmatiskums Džeimsam liecina par to inherent worth un pat par patiesuma vērtību. Taču ar pirmo nav tik vienkārši, Maksa Vēbera slavenākais darbs tieši balstās uz novērojumu, ka protestantu zemes ir bagātākas (bet vai laimīgākas?) nekā katoļu.
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:14. Novembris 2015 - 01:53
(Link)
Man liekas tev laiks sākt kaut ko palasīt no Fritjoha Šuona. Viņam ir arī viena grāmata, kas speciāli koncentrēta ap islamu.
Tu iedomājies, ka garīgums un fokusēšanās uz materiālo labklājību ir lietas, kurām jāiet kopsolī? Man likās, ka zini labāk.
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:14. Novembris 2015 - 01:55
(Link)
btw, tieši tādi kā tu dzīvo ''gaisa pilīs''. Izej ārā no savas komforta zonas biežāk. Akadēmiski nērdi un liberālas ķotkas + senili profesori nav labākā dzīves skola.