Comments: |
starp gariigumu un religjiozitaati ir izveidota liela robezhshkjirtne, jo cilveeku veelme peec varas un kontroles ir izkjengaajusi gariigumu, paarveertusi to mehaniskaa religjiozitaatee, kas biezhi proklamee sashkjobiitus principus. taapeec man arii shkjiet, ka taadaas valstiis paradoksaali cilveeki dziivo sarezhgjiitaak un sliktaak. un var shkjist taapeec, ka labaak ir abstraheeties no gariiguma alltogether iekriitot otraa graavii - paarliekaa zinaatniskmaa. man shkjiet, religion gave spirituality a bad name
nu, ņūeidzisti (sk. sikboju) ir izteikti antiestablišment antiinstitucionaliz reliģiozit. cilvēki, kuri allaž uzsver savu boundless garīgumu. tā ka te pat var teikt, ka garīgums gives a bad name..for what?
new age arii, manupraat, ir graavja potenciaals. taa 'everything goes' mentalitaate. taapeec jau gudrs cilveeks meklee zelta viduscelju nevis slaistaas pa extremes graavjiem, nevis noraksta altogether bet meegjina izkristalizeet, atshkjetinaat, sakaartot, attiiriit.
jaunā derība par boundless ņūeidžistu garīgumu savā īpatnējā terminoloģijā teiktu, ka viņi salaiž par daudz visādus garus, tos nepārbaudīdami, ņūeidžs ir 21. gs. postmodernā reliģiozitāte par excellance
jaa, shkjiet taa vareetu buut par to garu salaishanu. esmu sapratusi, ka gariigums/religjiozitaate ir daudz sarezhgjiitaaki un svariigaaki nekaa tam pieshkjir veeriibu. taapat kaa jebkura pasauliiguma joma tie ir cietushi no visaadaam false kontemporaarijaam smoke and mirrors, un vajag kaadu virziibu kas religjiju attiiriitu. muusdienas ir baabeles tornis manifested, zheel ka cilveekos tas rada neuzticiibu un noveershanos no shiis fundamentaalaas being sastaavdaljas.
Nu, ir ļoti daudz teoloģijas, tai skaitā 20. gs., kur tieši uzsver, ka dievišķais ir kas radikālu, absolūta ārējība, kas ielaužas cilvēka apziņā un dzīvē, ka tur neko nevar darīt, nevar pretoties. Pretstatā mēdz minēt elli kā absolūtās tāpatības vietu, solipsisms, māja, kur visur izkarināti spoguļi.
Pie Viljama Džeimsa var atrast daudzus gadījumus un case studies, kur reliģiskais nav vienkārša sevis pierunāšana. Psiholoģiski šajās reliģiskajās pieredzēs viņš apskata tādas sajūtas kā "overwhelming", "suddenness", "utter alterity", R.Oto raksta par "numinozā baisumu", mysterium tremendum. Visos gadījumos runa tiešām ir par kaut ko ārēju, nevis sevis apvārdošanu.
Kas attiecas uz "attīstītām valstīm" - reliģijām ar to mazs vai pastarpināts sakars, kas attiecas uz utilitārismu, pats saproti, bet kas attiecas uz pragmatismu, tad tieši reliģiju pragmatiskums Džeimsam liecina par to inherent worth un pat par patiesuma vērtību. Taču ar pirmo nav tik vienkārši, Maksa Vēbera slavenākais darbs tieši balstās uz novērojumu, ka protestantu zemes ir bagātākas (bet vai laimīgākas?) nekā katoļu.
Man liekas tev laiks sākt kaut ko palasīt no Fritjoha Šuona. Viņam ir arī viena grāmata, kas speciāli koncentrēta ap islamu. Tu iedomājies, ka garīgums un fokusēšanās uz materiālo labklājību ir lietas, kurām jāiet kopsolī? Man likās, ka zini labāk.
btw, tieši tādi kā tu dzīvo ''gaisa pilīs''. Izej ārā no savas komforta zonas biežāk. Akadēmiski nērdi un liberālas ķotkas + senili profesori nav labākā dzīves skola.
| |