Comments: |
Pirmkārt, grūti iedomāties, kādā veidā Aristoteļa "freimvorkā" ietilpst aizrādījumi par literatūras analīzi skolā vai uz savstarpēju sapratni un palīdzību aicinošu plakātu izvākšana no publiskās telpas (pamatojot to ar subjektīvu viedokli par "smērējumiem" un vāji maskētām antipātijām pret sabiedrības LGBT daļu). Otrkārt, so what? Ja reiz tas ir filosofiska līmeņa jautājums, tad, piemēram, man kā konsekvenciālistam (metaētikas līmenī) un Faifa utilitāristam (ētikas līmenī) pati spriešana par ētiku tikuma kategorijās ir dziļi nerelevanta un interesējoša varbūt tikai tīri teorētiski-salīdzinošā kontekstā. Nesāksim taču ar likumdošanas spēku (un bez jelkāda tālāka pamatojuma) šķirot joprojām lielā mērā akadēmiskus ētikas jautājumu traktējumus.
Tas viss ir ļoti skaisti un varbūt tā arī ir, vienkārši linki samesti, lai parādītu, ka tikuma un tikumības jēdziens nav kaut kāda tukša kopa, un lai gan politiķu tikumības runas, iespējams, ir diezgan patālu no filozofiskā utt freimvorka, tomēr arī pašreizējā "tautas" ideja nav tālu no tās, ar kuru Atēnu iedzīvotāji apsūdzēja Sokratu uz nāvi, proti, tikumības maitāšanas dēļ.
Tātad utitārisms uzskata, ka nekas labs vai slikts neeksistē, ir tikai "izdevīgi" vai "neizdevīgi". Paldies par apstiprināšanu.
Pie sava nefalsificējamā un neverificējamā viedokļa par utitārisma pārākumu vari palikt, bet iesaku padomāt par to, ka tiesības publiski izteikt savu viedokli tev vispār ir tikai pateicoties rietumvalstīs vispārēji pieņemtajam morālajam egalitārismam un cilvēktiesībām, kurām kājas aug pavisam no citas puses un kurus man nešķiet iespējams savietot utilitārismu. Pie utilitārisma mēs joprojam dzīvotu verdzībā.
Ja freedom is slavery, tad tam, protams, nav nozīmes. Manuprāt tieši tāds arī bija Orvela punkts - parādīt, kā inteliģenti var manipulēt ar vārdiem. Šeit ir redzams uzskatām piemērs. Lietojot analoģiju: tikpat labi varētu būt kāds hipotētisks xxx-ists, kurš teiktu, ka priekš viņa "freedom" un "slavery" vispār ir tukši, neko nenozīmējoši jēdzieni, un tad panāktu, ka propagandas rezultātā tos sāk uztvert par sinonīmiem. Gluži kā Andersena pasakā, inteliģentie apmāna paši sevi, un tikai mazam zēnam ir pietiekoši daudz common sense, lai pateiktu, ka karalis ir kails (freedom != slavery).
Visa šī politiskā kampaņa ir bijusi un turpina būt balstīta manipulācijās ar vārdiem. Stepaņenko & Co. tēzēs par tikumību nav runa par virtuismu, aristotelisko filosofiju un citām vismaz diskursa un varbūt arī izpētes vērtām tēmām, bet gan par "purity" vai "chastity", un šo tēžu praktiskās implikācijas pagaidām ir bijušas uz "fuj, rupjības" pamata izveikti cenzūras mēģinājumi un mēģinājumi tuvoties tiem ASV Baiblbeltas paidagogiem, kuruprāt seksuālās izglītības programmai skolās būtu jāsākas un jābeidzas ar sprediķiem par atturēšanos.
Es apsolos padomāt. Tu, savukārt, varētu brīvā brīdī pašķirstīt kādu no manis pielinkotajiem resursiem, kas lielākoties ir diezgan īsi, kodolīgi un viegli uztverami.
| |