Comments: |
Umm, nē. Tabletes nav uzturzinātnes kompetencē. Mēģinājums troļļot netiek ieskaitīts.
wtf, nootropiķi ir tādi paši ''suplementi'' kā jebkas cits, ko tu neieēd ar brokastu/pusdienu/vakariņu rutīnu. Ja vien tev nav kārtējā ''personīgā definīcija'' par to kas ir kas, kas neatbilst konvencionālajiem valodas parametriem. Šķiet šitā štuka pēdējā laikā populāra. Nepatīk arguments - izgudrojam personīgas ekskluzīvas definīcijas un esam kruti.
Nu pag, sākt ar "Teiksim visi tie kas ir kaitīgāk, gaļa vai graudaugi" - un no šī nākošajā ierakstā nobraukt līdz tabletēm, tas nav wtf?
Nē? Nav saprotams uzbrauciens. Graudaugi vs gaļa ir sens diskusijas points. Mana replika bija par tavu nicīgo repliku pret ''uzturzinātni'', kuras lietotājs pat esi. Ja jau tik nicīgi, kāpēc lieto tableš-boostus? Kāpēc vispār tiem tici?
Beidz muldēt. Atkārtoju, ka tabletes ir pilnīgi cita opera. Ir milzu atšķirība starp to, vai zinātnei tiek doti precīzi jautājumi "kā viela ar konkrētu viela ķīmisku formulu ietekmē īstermiņa atmiņu", vai kaut kas tik neskaidri noformēts kā "kādi pārtikas produkti ir veselīgi?", ko katrs var saprast citādi. Redz, vienam apaļi sārti vaigi liekas veslīgi, citam gribas izskatīties pēc anorektiķa.
Kauzalitāti zinātniski noteikt nav nekādu problēmu, ja ir iespējams veidot kontrolētus eksperimentus. Indulgences piemērā ar vēzi problēma ir tur, ka tas nav iespējams. Nu nevar zinātnieki uz pastījuma dabūt divas statiskitiski neašķiramas, pietiekoši lielas cilvēku grupas, likt vienai 10 gadus smēķēt, otrai pilnībā atturēties, un tad skatīties kāds būs rezultāts. Salīdzīnājumā tavs piemērs ir vienkārši troļļošana. Nav problēmu pārbaudīt kādi ir tabletīšu efekti īstermiņā. Atlasa brīvprātīgos, izveido divas grupas, vienai grupai iedod placebo, otrai aktīvo vielu, izmēra ietekmi. Zinātniskā eksperimentēšana 101.
Uzturzinātne (dietoloģija) ir ļoti neprecīza zinātnes nozare. Tam ir arī psiholoģiski iemesli. Uztruzinātnieks vai ekonomists, kas godīgi pateiks, ka neko skaidri pateikt nav iespējams, ir garlaicīgs. Sabiedrība ievēro to, kas ar pilnu nopietnību skaļi dod laukā dažādus ekstrēmus viedokļus.
''Redz, vienam apaļi sārti vaigi liekas veslīgi, citam gribas izskatīties pēc anorektiķa. ''
Hohō, relativtardu aizbildinājms to the rescue. Negaidīju no tevis.
''Uzturzinātne (dietoloģija) ir ļoti neprecīza zinātnes nozare.''
Pareizāk būtu teikt, ka zinātne kā tāda ir BS. 9/10 no tās ir ''neprecīza'', ieskaitot tavus piracetāmus. Tieši šī iemesla dēļ nav, teiksim, viena antidepresanta, bet apmēram vairāki simti (kāpēc būtu jāizgudro jauni, ja esošie strādā?) Jo uz vienu iedarbojas, uz citu nē, bet vēl trešajam ir negatīvi blakus efekti. Analoģiski ar nootropiķiem. Tavs mēģinājums tēlot autoritāti šajā jomā ir smieklīgs. Pats esi trollis.
btw, aizmirsu: ''Atkārtoju, ka tabletes ir pilnīgi cita opera.''
Lol? Nē.
Ja nepiekrīti, tad pamato.
Ir 100 antidepresantu un līdzīgs skaits racetāmu tāpēc, ka metabolisms dažādiem cilvēkiem ir ļoti atšķirīgs metabolisms. Tas, ka ir bijis iespējams salīdzinoši īsā laikā atrast 100 dažādu vielu ar konkrētu iedarbību ir zinātnes panākums, nevis problēma. Pārejais vienkārši ir tavs subjektīvais viedoklis, lol.
Iepazīsties ar uzturzinātnes definīciju, trolli. Tā ir par pārtiku produktiem, nevis medicīnas līdzekļiem.
Pārtikas produkti ietekmē cilvēka organismu tieši tā pat kā tabletes. Tieši tā pat pret tiem ir dažādas reakcijas no dažādiem cilvēkiem arī tā paša metabolisma pēc. Lai saprastu ko šie produkti bioloģiski ietekmē jābūt tieši tādām pašām zināšanām, kas ļauj paredzēt racetāmu vai prozaku iedarbību. Beidz saukāt katru, kas tev nepiekrīt uz vārda par ''trolli'', oh butthurt one.
Par ko lai es uztrauktos? par to, ka nezini definīciju dažiem vārdiem? jauku dienu un atp*sies.
| |