''Faktiski visi pretargumenti balstās uz nepamatoto uzskatu, ka cilvēka daba ir patvaļīgi izmaināma.''

Šajā ziņā transhumāņi et al ir ļoti līdzīgi savā laikā modīgajiem freidistiem, kuru idejas principā vēl ar vien ir spēcīgas, ja paskatās uz sabiedrībā spēcīgi iesakņojušamies idejām no ''psiholoģisma''. Cilvēks ir traumu summa un veids kā tikt ar sevi galā ir ar tām samierināties aļa lepoties ar to, ka čurā gultā. Transhumāņu naratīvs ir ne mazāk kaitīgs, bet vēl pietam pilnīgi atrauts no esošās realitātes - doma, ka cilvēks ir kaut kāds algoritms, kuru var viegli modificēt un ievirzīt ''pareizajā'' gultnē paķimerējoties smadzenēs ar skalpeli.