Par skaabeem pamatskolaa visiem maaca, par skjiidinaataajiem... neatceros, varbuut mazliet. Taapeec "skaabe" rada buutiski labaaku teelu. Pat ja zinaatniski mazaak preciizu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mīts par absoluto šķīdinātāju atkal ir sens:

http://en.wikipedia.org/wiki/Alkahest

(Reply to this) (Parent) (Thread)

O, shis ir jauks. Krievu viki saka, ka modernais alkahesta analogs esot shie te: http://en.wikipedia.org/wiki/Strangelet#Dangers

Kaapeec neviena skaabe peec definiicijas neshkjaidiis visu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc, ka katram konkretam reaģentam, arī skābei, var atrast vielu, pret ko tas būs inerts, nereaģēs. Stingri ņemot, hipotetiska ļoti aktīva molekula vai radikālis vai jonradikālis etc, kas reaģe'tu ar pilnīgi visu, reaģēs arī ar blakus esošo tādu pašu daļiņu, līdz ar to tāda viela būs nestabila. Izreaģēs pati ar sevi, dodot kādu stabilāku un attiec. inertāku produktu.

Bez tam skābei kā tādai jau nav noteicošas īpašības ``šķaidīt``. Skābes protonē, attiecīgi reaģē ar bāzēm, dažas skābes ir oksidētāji, bet skābe var arī, piemēram, ierosināt polimerizāciju un tad taisni otrādi - radīsies ciets produkts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labs piemērs - kad skābju maisījums ``karaļūdens`` šķīdina zeltu, patiesībā tur strādā atomārais hlors, kas rodas tādā maisījumā, nevis skābes kā tādas:

http://en.wikipedia.org/wiki/Aqua_regia

(Reply to this) (Parent)

Relatīvi neatšķaidāmas & inertas gadījumā nesanāk tās vielas, kurās starpmolekulārās / starpatomārās saites turas ļoti cieši, kā atsevišķos kristālos (dimantā)? Jo skābe / šķīdinātājs pēc būtības dara ko - sarauj vai pārkonfigurē šīs starpmolekulārās saites.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Relatīvi stabilas sanāk tādas vielas, kas ir dziļi enerģetiskā ``bedrē``, tas ir - radušās exotermiskā procesā. Piemēram nātrija degšana hlorā vai ūdeņraža degšana skābeklī izdala daudz enerģijas, attiecīgi NaCl un ūdens ir samērā stabilas vielas.

Bet tas ir vispārīgi, ar daudziem izņēmumiem, piemēram nātrija degšana skābeklī dod nātrija peroksīdu, kas pats par sevi ir spēcīgs oksidētājs.

Jā, protams, kristālrežģa īpatnības arī spēlē lomu, piemēram, (ja pareizi atceros, jāpārbauda) antimonam bija alotropiska forma, kas var pāriet citā stabilākā ar sprādzienu.

(Reply to this) (Parent)