making sense - [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[14. Okt 2013|12:57]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
From:[info]linguistica
Date:14. Oktobris 2013 - 19:17
(Link)
Abi argumenti (gan rakstā, gan mindbound minētais) ir naivi, jo eksperimentā netiek kontrolēti citi izvēli ietekmējoši faktori. Piemēram, respondenta nedrošība par to, kas tā būs par laimi, vai tā būs pilnvērtīga un līdzvērtīga tai, kuru viņš jau pazīst, kādas tai var būt sekas, cik ilgtspējīga tā būs utt. utjp.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:14. Oktobris 2013 - 20:12
(Link)
Pieņemsim, ka atbilde uz visiem jautājumiem ir pozitīva, vai tas ko maina?

Viss reducējās uz to, vai var uzticēties solītājam. Es jau sākumā aizdomājos par to, kādai tai pārdabiskajam būtnei jābūt. Ja tā pozē kā dēmons ar haotiskiem smiekliem un āža kāju, tad jā, uzticības tai nebūtu. Bet ja tā pozē kā robotizēts citplanētiešu zinātnieks, runā autoritatīvā un neitrālā balsī, sāk ar to, ka ilgstošā laika periodā iegūst pētījuma subjekta uzticību?
[User Picture]
From:[info]ctulhu
Date:14. Oktobris 2013 - 21:58
(Link)
Respondents ( visticamāk) nebūtu mierā ar nosacījumiem, ka tas tiek iebāzts ``kastē``, tas ir - izolētā simulācijā bez iespējas tikt ārā. + vēl, ka tiek revidēta atmiņa.
From:[info]linguistica
Date:14. Oktobris 2013 - 22:42
(Link)
Domāju, ka ar autoritatīvu veidolu šeit nepietiktu, jo runa ir par pārāk svarīga - respondenta un visas pasaules dzīvības un nāves - jautājuma izšķiršanu, kurš gan var prasīt šādu leap of faith. Kā minimums respondentam vajadzētu, pirmkārt, pamatojoties nevis uz būtnes vārdiem, bet uz tajā brīdī respondentam pieejamām zināšanām, spēt pārliecināties, ka solītais ir izpildāms principā, un, otrkārt, ka būtne turēs doto vārdu (ja jau tā vēlas nogalināt visu pasauli, kāpēc lai neuzmestu arī respondentu). Abi nosacījumi nešķiet izpildāmi.

Otrkārt, kā šeit jau daži cilvēki laikam ir minējuši, ir vēl problēma ar divām apziņām. Proti, atbildes sniegšanas laikā respondents atrodas vecajā apziņā un nevar pieņemt pozitīvu lēmumu, nekavējoties nekļūstot dziļi nelaimīgs (ja vien viņš nav pilnīgi amorāls) līdz pat brīdim, kad notiks pāreja uz jauno apziņu. Tātad no viņa tiek prasīts pieņemt lēmumu, kas ir pretrunā viņa pašreizējās apziņas interesēm. Neesmu līdz galam apdomājusi, bet man liekas, ka tas atgādina veco epikūrisma (?) argumentu par nāvi.