Kapitālisms nav dogma. Dogma ir kaut kas cilvēka izdomāts. Kapitālisms balstās uz pašu cilvēka dabu, uz viņa greed un gullibility, uz cilvēka iekšējo mērkaķi. Lai darbotos dogma, jābūt kādam, ka piespiež to ievērot. Kapitālisms attīstās tur, kur tam ļauj attīstīties. Redzi atšķirību? Kapitālisms ir brīvs, dogma - ne. Lai kapitālisma apoloģēti to slavē tālāk, bet šis ir fakts arī no mana viedokļa.

Bez tam, reizēm nav OK būt kapitālistam. Tikko kā kapitālismā parādās izvēles iespēja, tā parādās atbildība un nosodījuma iespēja. Ja uzņēmējs var brīvi izvēlēties, nopirkt poršu vai sagādāt cilvēcīgus apstākļus darbiniekiem, tad viņam nav sabiedriski akceptējami izvēlēties pirmo. Kāpēc joprojām ir sabiedriski akceptējami ticēt iedomu draugam debesīs? It kā nebūtu nekas, ja vien tam draugam nebūtu tik draņķīgs un iracionāls raksturs. Slikts role model no viņa sanāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labi, kapitālisms bija slikts piemērs, jo pats esmu pret kapitālismu, piemēram, tu raksti 'kapitālisms balstās uz pašu cilvēka dabu, uz viņa greed un gullibility' un jebkurš amatiermarksists, saistībā ar cilvēku izdzirdot vārdu 'dabisks' uzreiz saausās, jo pēc marksisma sanāk, ka, teiksim, tādi izteikumi kā "kapitālisms ir cilvēka dabā", "greed un gullibity ir cilvēka dabā" ir vistīrākā ideoloģija - nosaucot kaut ko kapitālismam vēlamu un izdevīgu par 'dabisku' tiek panākta lielāka attiecīgo parādību (speciāli, vēsturiski un sociāli radītu/noteiktu) leģitimizācija. 'Esi pret kapitālismu? Bezcerīgi, tātad esi pret cilvēka dabu' . Nu ko, ideoloģija, arī visas runas, ka kapitālisms ir brīvs, utt, marksists teiktu, ka cilvēkam vienkārši tiek iestāstīts un radīta ilūzija, ka šajā sistēmā viņš ir brīvs un ar izvēles iespējām. Vistīrākās kapitālisma dogmas tiek pasludinātas par dabiskām un normālām, 'the original position of man' . Bet tas tā.


Varbūt cits piemērs - mēļo, ka tehnoloģijas cilvēcei ir devušas neizmērojamu labumu, iespējas un priekšrocības, tomēr, vai tas atsver tehnoloģiju nodarīto postu?


Cilvēkiem arī bieži mēdz būt draņķīgs un iracionāls raksturs, tomēr racionālā pozīcija nezkāpēc vairāk izvēlās ticēt iracionālajam cilvēkam, nevis Dievam (turklāt nav teikts, ka racionalitāte ir neapšaubāma vērtība per se, piemēram, pietiekami bieži daudz kas labs tiek sasniegts tieši pateicoties apsvērumiem, kas absolūti iet pret parasto racionalitāti)

(Reply to this) (Parent)

Personīgi, domāju, ka Dievu/ticību kaut kādā mērā tomēr var nopamatot racionāli, (piemēram, viena domātāja projekts ir tāds, ka šādi ļoti korekti nopamatojot kristietību, tieši nebūt kristietim skaitītos iracionāli) , interesanta pēdējo desmitgažu parādība ir t.s. analītiskā teoloģija, kas ar to nodarbojas - http://www.credomag.com/2011/09/24/what-is-analytic-theology/

vai - http://en.wikipedia.org/wiki/Alvin_Plantinga#Reformed_epistemology

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, tas ir viņu ziņā. Esmu atvērts pierādījumiem, bet bumba šobrīd ir pilnībā viņu laukuma pusē.

Un vispār, no apgrozīšanās filozofijas forumos man palicis atmiņā kas cits - ka reliģisko filozofu vidū daudz lielāka tendence ir pētīt jautājumus, kas sākas ar "pieņemsim, ka Dievs eksistē, un tad...", nevis mēģināt kaut ko pierādīt ateistiem.

Pat ja var, tad vai vajag? Un ortodoksālajai kristietībai manuprāt tiešām nav izredžu. Kaut kādam atvērtajam teismam, kas paģēr mainīgu dievu - varbūt vēl ir. Bet kāda jēga labot to, kas ir pats salūzis un lauž kopā cilvēkus? Nākotne pieder dzen-gnosticismam vai kaut kam tādam ;)


Par kapitālismu esmu ieinteresēts parunāt, bet citā reizē & tēmā.

(Reply to this) (Parent)