Personīgi, domāju, ka Dievu/ticību kaut kādā mērā tomēr var nopamatot racionāli, (piemēram, viena domātāja projekts ir tāds, ka šādi ļoti korekti nopamatojot kristietību, tieši nebūt kristietim skaitītos iracionāli) , interesanta pēdējo desmitgažu parādība ir t.s. analītiskā teoloģija, kas ar to nodarbojas - http://www.credomag.com/2011/09/24/what-is-analytic-theology/

vai - http://en.wikipedia.org/wiki/Alvin_Plantinga#Reformed_epistemology

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, tas ir viņu ziņā. Esmu atvērts pierādījumiem, bet bumba šobrīd ir pilnībā viņu laukuma pusē.

Un vispār, no apgrozīšanās filozofijas forumos man palicis atmiņā kas cits - ka reliģisko filozofu vidū daudz lielāka tendence ir pētīt jautājumus, kas sākas ar "pieņemsim, ka Dievs eksistē, un tad...", nevis mēģināt kaut ko pierādīt ateistiem.

Pat ja var, tad vai vajag? Un ortodoksālajai kristietībai manuprāt tiešām nav izredžu. Kaut kādam atvērtajam teismam, kas paģēr mainīgu dievu - varbūt vēl ir. Bet kāda jēga labot to, kas ir pats salūzis un lauž kopā cilvēkus? Nākotne pieder dzen-gnosticismam vai kaut kam tādam ;)


Par kapitālismu esmu ieinteresēts parunāt, bet citā reizē & tēmā.

(Reply to this) (Parent)