|
[18. Jul 2019|11:34] |
Ja man liekas, ka esmu progresīvs un konservatīvs, vai tur ir kāda pretruna?
Patiesībā tur nekādas pretrunas nav. Progress mūsdienās nav tik daudz par fundamentāli jaunu vērtību ieviešanu, kā par jau esošo vērtību padarīšanu pieejamiem visiem. Vēsturisks precedents: līdzīgi kā agrāk ar sevi lepoties varēja tikai impērijas, 19. gs nacionālisms pēkšņi padarīja iespējamu lepošanos ar piederēšanu mazai tautai. Tagad ģimenes vērtības (konservatīvs jēdziens) progress ir padarījis plašākas un pieejamas netradicionālajām ģimenēm. Individuālās pašnoteikšanās brīvības progress padara pieejamas tiem, kuri nav baltie vīrieši pusmūžā. Tāpat arī sociālisms vai tā variācijas ir par materiālās brīvības piedāvāšanu visiem cilvēkiem, nevis tikai specifiskām šķirām. |
|
|
Comments: |
Kādēļ tev ir svarīga vienlīdzība vai vienāda pieejamība visiem? Tas nav retorisks jautājums.
Nu, viens aspekts ir kaut kāda iekšējā preference pēc "fairness".
Racionalizēt to var ar Rawlsa veil of ignorance, secinot, ka zem vienlīdzības visiem patiesībā slēpjas "labi apstākļi pašam sev un tuvajiem".
1. - mēs varam novērtēt paši savas stiprās un vājās puses, lietas ko vēlamies un nevēlamies darīt - mēs nezinām, kādi kritēriji nākotnē būs svarīgi augsta statusa iegūšanai - mēs nezinām, vai mūsu stiprās puses atbildīs šiem kritērijiem - ar lielu varbūtību šie kritēriji neatbildīs tam, ko mēs vēlamies un spējam darīt labāk nekā citi
2. Statuss ir mazāk svarīgs vienlīdzīgā sabiedrībā.
Secinājums - labāk dzīvot vienlīdzīgā sabiedrībā.
Vai, pēc tavām domām, šāda pieeja varētu kaut kādos būtiskos veidos būt līdzīga "sofisticētai" kolektīvai virzībai uz lowest common denominator, tā vietā, lai liktu uzsvaru uz individuālu striving for excellence un ļaujot no tā izkristalizēties sakārtojumam? Jautājumā nav implicīta nosodījuma, vienkārši pēdējā laikā esmu pavairāk domājis par šiem un līdzīgiem jautājumiem, un vēl neesmu pārliecināts, tieši ko man vajadzētu uzskatīt par tiem, considering the evidence.
Equality of opportunities, not of outcomes.
Tas ir, man liekas ka "striving" ir dabīgs stāvoklis, ko nevajag īpaši veicināt, piemēram, ar 100x-1000x lielāku algu CEO salīdzinot ar vienkāršu strādnieku. Un lai būtu skaidrs, equality of opportunities nav tad, kad visu atstāj brīvā tirgus ziņā, bet tad, kad nav by default priviliģētu grupu.
Well, kā minimums, tāda pieeja ir konsistenta ar vienlīdzības būšanu starp personīgajām prioritātēm. I wouldn't subscribe under that view myself but I think I understand it.
Šis nav provokatīvs jautājums - ko tu saproti ar "priviliģētu grupu" un vai tas vienmēr ir "ļaunums"? Vai baltie pusmūža vīrieši, kuri jums tā derdzās, savu priviliģēto stāvokli vienmēr iegūst netaisnīgi un vai to kaut kā 'jāārstē'? Kādā veidā rasisms pret baltajiem, kuru paud Tu, savietojas ar "individuālās pašnoteikšanās brīvību", kurš pieejams tikai baltu pusmūža vīriešu izauklētajā kultūrā? (varētu vēl pajautāt kas pie velna ir 'netradiconālās ģimenes, bet tas jau par daudz šim brīdim)
Es pat brīdi padomāju, nu kurienes manā tekstā visu šo izlasīji, bet tad atcerējos - tas nav no mana teksta, tas ir no savas partijas programmas.
No šī: "Individuālās pašnoteikšanās brīvības progress padara pieejamas tiem, kuri nav baltie vīrieši pusmūžā"
Bijis zem skābes, kad rakstīji? :DDDD
Baltie vīrieši ir diskriminēta cietēju grupa tikai dažu fantāzijās.
Hmm, es gan tekstā neredzēju, ka autoram tas būtu svarīgi. Saskatīju tikai refleksiju par kopējo tendenci pēdējos divos gadsimtos.
Es to minēju pēc pirmā teikuma, kas it kā ierāmē arī tālāko kā attiecinātu uz sevi.
| |