Tas, ka dažādi ievaddati smadzenēs izraisa dažādus rezultējošos stāvokļus, taču ir triviāli. Savukārt tas, tieši kādēļ ievaddatu kombinācija X, Y procentiem subjektu (te ir svarīgi neaizmirst, ka šīs reakcijas nav universālas beyond the very basics), ar varbūtību P mēdz izraisīt stāvokļu kopu Q, ir atklāts un aktīvs pētījumu lauciņš.

Kā minimums tas ir atkarīgs no individuālajiem prioriem – atmiņām, uzkrātās pieredzes un tās radītajām ekspektācijām un asociācijām, utt.