Grūti būs ar piemēriem, jo tas ir experience, kuru nevar uzlikt uz papīra vai ievietot skrīnšotā, bet domāšana man kļūst daudz abstraktātka, ''globālāka'' tādos brīžos. Tiešām sāk likties, ka vēro realitātes fabriku kaut kā ''no augšas'' vai ''kopumā'', atšķirībā no ikdienas dzīves, kad visu laiku traucē sīki, kairinoši samsaras sīkumi un prāts nav spējīgs atslēgties no šiem sīkumiem, lai padomātu plašāk. Kaut kā tā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šim es varētu piekrist - man ir līdzīgi, tikai nekad nav ienācis prātā to nosaukt par naratīva pastiprināšanos, bet varbūt, jā - kā kādu kosmisko, bioloģisko utml naratīvu, kurš aprij mazo ikdienas naratīvu kā sīku putekli

(Reply to this) (Parent)