Ar to varētu pietikt tad, ja visiem sarunas biedriem jau ir zināmi kopīgi priori (par skaidras un pēc iespējas grūti pārprotamas komunikācijas nozīmi, disciplinētu domāšanu, varbūt pat par racionalitātes metožu pamatiem utt.).

Tipiskajos gadījumos, kur tas tā nav, sākas problēmas no tās sērijas, kur joprojām ir jāpaskaidro sarežģītus konceptus un idejas, taču nevar paļauties uz to, ka auditorijai būs adekvāta (vai, for that point, jelkāda) sagatavotība vai pat ieinteresētība. Tur arī, protams, ir nepieciešama viegli noparsējama un saprotama valoda, bet man ir aizdomas, ka ar to var nepietikt. Principā, labs jautājums – kas ir nepieciešams un pietiekams, lai sāktu mazināt sākotnēji ļoti garas inferences distances.

Vēl te ir interesants kontrasts ar manām piezīmēm no nesena zinātnes komunikācijas workshopa, bet par to es uzrakstīšu pie sevis.