making sense - par metaforām [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

par metaforām [13. Aug 2016|22:08]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
lj user saldumi raksta par tēlainas izteikšanās sērgu, kura mēdz piemeklēt mūsu dievzemītes domu vadoņus. (es arī māku - kā jums tāds izteikšanās stils?)

paralēli lasīju šo https://aeon.co/ideas/what-i-learned-as-a-hired-consultant-for-autodidact-physicists
My clients almost exclusively get their information from the popular science media. Often, they get something utterly wrong in the process.

A typical problem is that, in the absence of equations, they project literal meanings onto words such as ‘grains’ of space-time or particles ‘popping’ in and out of existence. Science writers should be more careful to point out when we are using metaphors. My clients read way too much into pictures, measuring every angle, scrutinising every colour, counting every dash.

Lūk, metaforu problēma zinātnes komunikācijā. No vienas puses, labas zinātnes komunikācijas atslēga bieži vien ir labas metaforas izdomāšana: citādi neizskaidrosi. No otras puses, pat "labas" metaforas var radīt pārpratumus. Sliktas metafora ir sliktas. Nāk prātā kaut vai "evolution is the survival of the fittest". Evolūcijas teorija vispār ir prime suspect šajā ziņā, jo tā ir ar matemātiku bagāta nozare, bet skaidrojot nespeciālistiem šo aspektu parasti nepimin, tā vietā mēģina radīt ilūziju par tās absolūto intuitīvitāti.

Lielākā daļa "kaitīgo" ideju, pret kurām "zinātnes entuziasti" šodien cīnās savos krusta gājienos nāk vai nu no pašas zinātnes kļūdainām un atmestām idejām, vai neizdevušās komunikācijas rezultātā radušiem pārpratumiem.

"Īstajā" zinātnē vienmēr ir iespējams tikt pāri analoģiju līmenim un nonākt līdz vienādojumiem, kodam, vai skaitļiem - kā nu kurā nozarē. Kaut kam ar vienu, skaidru nozīmi. Sociālajās zinātnēs, politikā vai ekonomikā tādas ground truth nav, ja vien par tādu neuzskata cilvēku smadzeņu saturu. Un pat ja tas tā būtu, nav cita veida kā piekļūt smadzeņu saturam kā caur valodu, bet valoda ir daudznozīmīga, "analoga", un pēc būtības tēlaina. Runājot par sociālām problēmām, mums vajadzētu savu valodas lietojumu disciplinēt - censties smadzeņu jēdzienus aprakstīt precīzāk un tā, lai lietojamiem vārdiem mazāk līdz velkas papildnozīmju bagāža, lietot rationalist taboo un tā tālāk. Bet vai ar to var pietikt?
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
[User Picture]
From:[info]extranjero
Date:14. Augusts 2016 - 12:15
(Link)
Valoda vienmēr ir metaforiska, un principā neviena zinātne nevar aprakstīt lietas bez metaforām.

Paliek vēl matemātika, bet matemātika nav realitātes apraksts, tā ir tikai izdomātas abstraktas lietas ļoti augstā līmenī, bet pat tās kaut kādā ziņā ataino cilvēka metaforisko domāšanu.

Vienkārši kad mēs pārstāstam sarežģītu zinātni vienkāršākā veidā, tā vienmēr būs tikai daļēji pareiza vai derīga tikai noteiktā kontekstā. Ja konteksts mainās, tad šis pārstāsts vairs nav derīgs.
From:[info]krishjaanis
Date:14. Augusts 2016 - 21:22
(Link)
Nē, valodai ir jāatstāj brīvība un radošums, nevis fašisms
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:15. Augusts 2016 - 01:38
(Link)
Tev neliekas, ka valodas mērķis tomēr ir komunicēt? Nevis apstiprināt jau esošu viedokli, piemēram, lai cik arī daiļrunīgi.
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:15. Augusts 2016 - 19:09
(Link)
Jā, te es piekrītu gedymin. Valodai jābūt maksimāli pecīzai, pie tam neatkarīgi vai iet runa par scientisma atzītiem fenomeniem vai ko abstraktāku. Ļoti bieži sagādā problēmas komunicēt ar cilvēkiem, kas voluntāri izdomā jēdzieniem jaunas, sev vien zināmas jēgas (cue Ctulhu).
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:15. Augusts 2016 - 09:58
(Link)
Ar to varētu pietikt tad, ja visiem sarunas biedriem jau ir zināmi kopīgi priori (par skaidras un pēc iespējas grūti pārprotamas komunikācijas nozīmi, disciplinētu domāšanu, varbūt pat par racionalitātes metožu pamatiem utt.).

Tipiskajos gadījumos, kur tas tā nav, sākas problēmas no tās sērijas, kur joprojām ir jāpaskaidro sarežģītus konceptus un idejas, taču nevar paļauties uz to, ka auditorijai būs adekvāta (vai, for that point, jelkāda) sagatavotība vai pat ieinteresētība. Tur arī, protams, ir nepieciešama viegli noparsējama un saprotama valoda, bet man ir aizdomas, ka ar to var nepietikt. Principā, labs jautājums – kas ir nepieciešams un pietiekams, lai sāktu mazināt sākotnēji ļoti garas inferences distances.

Vēl te ir interesants kontrasts ar manām piezīmēm no nesena zinātnes komunikācijas workshopa, bet par to es uzrakstīšu pie sevis.