grāmatas, lasīšana, vārdi

« previous entry | next entry »
Jan. 17th, 2012 | 08:46 pm

izlasot lemura šīvakara ierakstu un atminoties vēl to, ko pārdomāju aizvakar - īpaši intensīvi tad, kad gāju lielu gabalu uz baseinu c. sniegu un vēju - man top bēdīgs prāts. man liekas, visi vārdi manī ir nosaluši. es atceros, kā bērnībā krāju vārdus, pierakstīju uz mazām lapiņām u-celmus un vārdus ar visādiem retiem pre- un sufiksiem. var jau to saukt par bērnības un senlaiku idealizāciju, bet, godavārds, manī kādreiz bija daudz lielāks prieks par grāmatām un vairāk cienības pret literatūru un stāstiem. kopš pasāku ar to nodarboties vairāk vai mazāk regulāri (negribu rakstīt 'profesionāli', lai ar savu smīnu neizjauktu ieraksta bēdīgo noskaņu), man daudz kas no senā atklāšanas un apbrīnas prieka ir zudībā gājis. mēs taču vairs nepriecājamies par grāmatām, vai ne, lemur? mēs vairs tās nelasām īsti tā, kā... senis gadis, ar lielu prieku un pat asarainu eksaltāciju. vismaz mūsdienu lit-ra lielākoties ir ar baltiem diegiem sašūta, redzams, ahā, autors izvēlējies to vai citu stratēģiju, re, cik veikli manipulē utt. pēc 100 lpp. lielākoties nav interesanti (tā man bija ar la sombra del viento). beigās tas viss velk uz paviršību, ātrums un veiklums tekstradē un tekstu patēriņā prasa upuŗus. tas sakāms arī par tulkošanu - raugi, man ir dziļa zināšana, ka pie tiem, kurus mēs visvairāk gribētu zināt tekstu izlasījušus vai pārdomājušus, teksts nemaz nenonāk vai arī nonāk un paliek līķformā, t.i., daudzus gadus nelasīts. habent sua fata libelli.

kad tas ir teikts, ir jāpiebilst - cik labi, ka ir senās literatūras veldzējošās dzīles. islandiešu. indiešu. grieķu. mūžīgākas par mūžiņiem.

saite | ir ko teikt | Add to Memories

Comments {4}

(no subject)

from: [info]nulle
date: Jan. 17th, 2012 - 11:03 pm
saite

super!

man ir ko teikt

scriba librarius

(no subject)

from: [info]lemurs
date: Jan. 17th, 2012 - 11:28 pm
saite

ai zini, es mēdzu jūsmot arī par baltajiem diegiem, ja tie smukos rakstos sašūti. un par pašu faktu, ka esmu ieraudzījusi kaut kādas plakanās, apslēptās vīles. tas arī ir kaifs, lai arī citāds.
man liekas, šitās nīgruma lēkmes man nāk virsū tikai no noguruma un pārstrādāšanās. nu labi, konkrētais autors (tas pats C.R.Z., tikai otrā daļa ar eņģeli) ir klišejisks, bet tā jau ir spēle. es pat līdz zināmai pakāpei ķiķinu viņam līdzi, divsimto vai trīssimto reizi lietojot vārdus tumsa, migla, asinis, vējš un visus attiecīgos atvasinājumus. ō, visi tie viņa asiņainie saulrieti!
un arī ar tiem psīchomanipulatoriem man ir interesanti. un ar visiem tiem atsauču un citātu lipinātājiem. nu re, nonācu pie secinājuma, ka man patīk mans darbs un joprojām ir interesanti. he, man pirms brīža tā nemaz nelikās :) varbūt man veicas tai ziņā, ka es nekad neesmu meklējusi tekstos lielus satricinājumus un dižas patiesības. man nemaz nevajag, lai ņem līdz kaulam. un, no otras puses, citreiz atkal līdz kaulam, līdz asarām un puņķiem, un pārējām blaknēm paņem teksts, kurā visi manipulēšanas kloķīši skaidri redzami. bet tik un tā paņem. ai es nezinu. galvenais, ka secināju, man tomēr ir interesanti. skauju! un buča pateicībā par to, ka tu mani līdz šim secinājumam aizvedi :)

man ir ko teikt

mama drama

(no subject)

from: [info]virginia_rabbit
date: Jan. 17th, 2012 - 11:52 pm
saite

es šī iemesla dēļ nekad, nekad negribētu nodarboties ar mūziku "profesionāli"

man ir ko teikt

zivs

(no subject)

from: [info]zivs
date: Jan. 28th, 2012 - 07:40 pm
saite

aha, tāpat.
līdz aķenei kaislīgi metos zīmēšanā, un visādi izdarījos. un tad kad man ieteica - tu to vēl izkop akadēmiski...
sāku izkopt un pazuda interese.
bez samaksas vairs neko nedaru.

man ir ko teikt