čīkstuļa pieraksti

un vēl ceturtdien biju ciemos ar draugiem pie draugiem ārpus rīgas (superteikums sanāca:) ). tagad skatos bildes, skatos kādas muļķības video safilmētas.. un priecājos. tā laikam no malas izskatās laimīgi cilvēki. tik interesanti, vai mēs visu laiku tādi izskatāmies? jo ja tā, tad es gribētu ar mums būt draugos, jo izskatās, ka mums ir jautri. nu kaut kā tā. tā ceturtdiena bija viena no labākajām dienām šovasar. 100% vasara. bez nekādām negācijām, bija vienkārši forši.
tagad niez tetovējums (jo dzīst), bet kasīt nedrīkst, tā man tagad lielākā rūpe:)

šodien atbraucu no stambulas. interesanta, "dzīva" un skaista vieta, kurā ļoti ļoti gribētu atgriezties.
tagad sēžu ieritinājusies segā, lasu grāmatu "Atlas Shrugged" (autore Ayn Rand) un man liekas, ka ir rudens.

diez, ir vēl kāda tik fantastiska kādas dziesmas kaverversija kā jeff buckley pārdziedātā leonard cohen hallelujah?

let's not fight, i'm tired, can we just sleep tonight?
turn away, it's just there's nothing left here to say.

18.08.2009
tetovējums

Pablo Neruda "Sonnet 81"

"And now you’re mine. Rest with your dream in my dream.
Love and pain and work should all sleep, now.
The night turns on its invisible wheels,
and you are pure beside me as a sleeping ember.

No one else, Love, will sleep in my dreams. You will go,
we will go together, over the waters of time.
No one else will travel through the shadows with me,
only you, evergreen, ever sun, ever moon.

Your hands have already opened their delicate fists
and let their soft drifting signs drop away;
your eyes closed like two gray wings, and I move

after, following the folding water you carry, that carries
me away. The night, the world, the wind spin out their destiny.
Without you, I am your dream, only that, and that is all."

"I saw Eternity the other night,
Like a great ring of pure and endless light,
All calm, as it was bright;
And round beneath it, Time in hours, days, years,
Driv'n by the spheres."
(Henry Vaughan)

Piektdien uz Stambulu. Izdomājām šodien. Nezināju, ka mana mamma ir tāda avantūriste:)

"It’s sad when people you know become people you knew. When you can walk past them like they were never a big part of your life. How you used to be able to talk for hours, and now…you can barely even look at them."

Es esmu kā atvērta grāmata, man nav nekā īsti interesanta un šokējoša, ko citiem par sevi pavēstīt, nekādu tumšo noslēpumu, jo es visus tumšos noslēpumus pasaku ļoti drīz. Tāpēc es tagad paniski sargāju visus mazos noslēpumiņus un lietas, ko citi vēl nezina, jo ir bail, ka tajā brīdī, kad viss būs pateikts, visi vienkārši.. es nezinu. Laikam pazudīs. Aizies.

atkal sāp celis. nu laikam jau bija pārāk idilliski domāt, ka varbūt kādu pusgadu bez tā varētu iztikt. ne, protams ne. knapi paiet var. rīt gribu uz treniņu. pašlaik sevi mierinu ar makdonalda mcflurry, skaistu dzīvo mūziku šovakar (tikko mājās pārrados) un domu, ka gan jau rīt būs labāk. bāc. kreņķis. bēda. ļoti ļoti sāp celis.

šodien pirmo reizi sastapos ar cilvēku, kas ne vien cilvēkiem nedod otrās iespējas, bet arī pirmās dala ļoti ekskluzīvi. ar tādu iepriekšnolemtu attieksmi pie katra jauna cilvēka. nu, un ko ar tādu darīt? kā lauzt cauri? no kurienes rodas tik liela neuzticība, tāds naids pret cilvēkiem?

neatšķaidīts skaistums
http://www.youtube.com/watch?v=twy4gaJeLqs

lai gan man viņa pat īpašo nepatīk... madonna vakar nodziedāja izcili. bet man laikam tas pats braukšanas process vairāk par to lēdiju patika, tas bij super. lai nu kā, dzimšanas diena iesākās ar blīkšķi.

šovakar ar mani runā norah jones un šovakar garšo persiku saldējuma kokteiļi, un citu neko nemaz tagad nevajag. miegu drīz varbūt.

un vienalga par to, kas notiek apkārt un citur un ar citiem, jo reizēm ir tik saldsērīgi skaisti, ka no skaistuma varētu raudāt un dziedāt, un smieties un kliegt un mierīgi klusēt. mierīgs prāts, varbūt pat nedaudz miglains, gribētos, lai ārā tagad ir tumšāks un kāds sasildītu rokas, bet man gan nav auksti. un kādu, kas man dziedātu dziesmas, kādu ar baritona balsi, maigu kā zīda palagi, raupju kā sastrādātas rokas un un un un
piezvaniet kāds man rīt, kad būšu atkal es.

septiņos no rīta šorīt. uz mājas lieveņa netālu no jūras. kafija, cigaretes, džezs un interesantas sarunas par mirušām leģendām.

viena laba draudzene ar puisi vakar izšķīrās. bāc. viņi bija mans cerībstariņš, nu, viens no tiem par to, ka vēl viskautkas labs arī notiek. žēl. nejau sevis, bet ka viņai bēdīgi.

gribu strādāt. gribu darbu.
laikam jāizpilda tas pieteikums uz bārmenes amatu nākamajam mācību gadam. ej nu sazin, moš dabūšu?

"Thoughtcrime does not entail death. Thoughtcrime IS death." - George Orwell

šodien bildēju vienu draugu. lai gan šoreiz vairāk bija smieklu un stāstu nekā bilžu, beidzot arī, šķiet, dažās bildēs izdevās "noķert" personību. īsto smaidu un īstos smieklus, īstās sejas izteiksmes. man nepatīk, ka man pozē, man neīsti cilvēki un izteiksmes nav vajadzīgas.
vispār, bija ļoti forša diena.
rīt uz laukiem upenes lasīt.