čīkstuļa pieraksti

šodien atbraucu no stambulas. interesanta, "dzīva" un skaista vieta, kurā ļoti ļoti gribētu atgriezties.
tagad sēžu ieritinājusies segā, lasu grāmatu "Atlas Shrugged" (autore Ayn Rand) un man liekas, ka ir rudens.

šovakar izlasīju grāmatu twilight. tīņu romāniņš, savīts ar mistiku, cik zinu, latvijā ekranizācija kinoteātros parādās jaunnedēļ. izlasīju intereses pēc. nu gluži tāda pati sodība kā da vinči kods - vērtības nekādas, bet nolikt nevari, līdz neesi pabeidzis. no 6iem vakarā, kopā ar vakariņu taisīšanu un visu pārējo. bet vēl joprojām miegs nenāk, sasodīts.
un visstulbākais ir tas, ka gribās zināt, kas notiek tālāk, tāpēc rīt laikam 2. grāmata kaut kā jādabū. un ir vēl 3. un laikam 4tā arī.

"We exist in a bizarre combination of Stone Age emotions, medieval beliefs, and god-like technology That, in a nutshell, is how we have lurched into the early twenty-first century. We so enjoy the Star Wars movie series because it represents us, and our inborn archetypes, projected into the future."

Edward O. Willson (priekšvārds Jeffrey Sachs grāmatai "Common Wealth")

un man ļoti patīk v.peļevina "šausmu ķivere", tikko pabeidzu.

nevaru pieķerties nevienai grāmatai.
neviena neliekas mana laika vērta, lai gan laika man ir atliku likām un kāda no tām, kas manā "to read" kaudzē stāv, noteikti ir lasīšanas vērta.
bet nevaru pieķerties.
bet toties visu laiku klausos mūziku. bezjēdzīgi, bet tas "baro" manu dvēseli. un es būtu neizsakāmi bēdīga, ja man tagad pateiktu, ka mūzika jāizslēdz.

gribas "rīt" grāmatas, vienu pēc otras. bet cenšos sevi kontrolēt. vakar piebeidzu Bellu, šodien jāsāk kaut kas cits. bet pēc "ar klauna acīm" aizvēršanas, biju gatava uzreiz mesties iekšā nākamajā. un atkal laist sev cauri. nemāku lasīt grāmatas pavirši, es tās laižu sev cauri, dzīvoju līdzi, mana pašsajūta ir atkarīga no konkrētā grāmatas varoņa emocionālā stāvokļa. diezgan pretīgi. pašlaik, Šnīra iespaidā, vēl joprojām esmu melanholiski noskaņota.
vienīgās, kuras var nelaist cauri, ir trulas - visādi da vinči kodi un tamlīdzīgas grāmatas, kurām nevar piešķirt lielāku vērtību kā kādai holivudas tīņu popkornfilmai.

"Visnepatīkamākās ir filmas par māksliniekiem. Tās parasti uzņem cilvēki, kas van Gogam par gleznu nesamaksātu pat veselu paciņu, bet tikai puspaciņu tabakas un vēlāk nožēlotu pat to, jo būtu atskārtuši, ka van Gogs viņiem gleznu atdotu arī par pīpi tabakas. Šajās filmās mākslinieka dvēselas mokas, ciešanas un cīņu ar dēmoniem rāda tikai pagātnē. Dzīvs mākslinieks, kuram nav pat cigarešu, kurš nevar nopirkt sievai kurpes, šiem vīriem šķiet neinteresants, jo triju paaudžu pļāpas vēl nav paspējuši pierādīt, ka šis mākslinieks ir ģēnijs. Ar vienu pļāpu paaudzi viņiem nepietiek."

(H.Bells "Ar klauna acīm")

"- Beidziet taču runāt blēņas, Šnīr. Kas jums lēcies?
- Katoļi mani padara nervozu, - es teicu, - jo ir negodīgi.
- Un protestanti? - viņš smiedamies vaicāja.
- Tie mani nomāc, mūždien gvelzdami par sirdsapziņu.
- Un ateisti? - viņš joprojām smējās.
- Tie mani garlaiko, jo vienmēr runā tikai par Dievu.
- Un kas tad jūs īsti esat?
- Es esmu klauns, - atbildēju, - turklāt labāks nekā mana reputācija šobrīd."

(H.Bells "Ar klauna acīm")

katram latvietim mājās ir grāmata.
nepazīstu NEVIENU, kuram nebūtu.
vienalga, kas par grāmatu - dostojevskis, poters, "kā kļūt bagātam" vai kaut vai bībele.
bet grāmata noteikti ir.
?