čīkstuļa pieraksti

gribas "rīt" grāmatas, vienu pēc otras. bet cenšos sevi kontrolēt. vakar piebeidzu Bellu, šodien jāsāk kaut kas cits. bet pēc "ar klauna acīm" aizvēršanas, biju gatava uzreiz mesties iekšā nākamajā. un atkal laist sev cauri. nemāku lasīt grāmatas pavirši, es tās laižu sev cauri, dzīvoju līdzi, mana pašsajūta ir atkarīga no konkrētā grāmatas varoņa emocionālā stāvokļa. diezgan pretīgi. pašlaik, Šnīra iespaidā, vēl joprojām esmu melanholiski noskaņota.
vienīgās, kuras var nelaist cauri, ir trulas - visādi da vinči kodi un tamlīdzīgas grāmatas, kurām nevar piešķirt lielāku vērtību kā kādai holivudas tīņu popkornfilmai.