čīkstuļa pieraksti

ziniet, kā reizēm gadās, ka pašam ar sevi ir ārkārtīgi jautri? es te sēžu, lasu kaut kādas anekdotes, par ko parasti nesmietos, bet šodien ķiķinu un balsī smejos, man ir jautri. par visu nāk smiekli, viegli sasmīdinos. forši:)

windguru stāsta, ka rīt būšot 25 grādi. nu kaut tā būtu. un kaut visu dienu būtu saule. gribu jūru, gribu uzspēlēt volejbolu pie kāpās un paplunčāties ūdenī.
otrdiena arī noderētu saulaina, tad ir jāfotografē ārā, negribu sliktu laiku. bet visu jau laikam nevar prasīt. tāpēc tad es vairāk par to rītdienu:)

kāda jēga no tādām lietavām, no tāda negaisa, ja mājās tāpat ir tik trakoti karsti?
ledustējas un svaigi gurķi. un rosie's lullaby.
jāiet vannā vai jāiet gulēt. rīt jau atkal pirmdiena. tā tas laiks aizskrien.

SWH ir labaakais radio, jo pa to var dziivajaa dzirdeet Positivus festivaalu.

At the end of the day, when it comes down to it, all we really want is to be close to somebody. So this thing, where we all keep our distance and pretend not to care about each other, is usually a load of bull. So we pick and choose who we want to remain close to, and once we've chosen those people, we tend to stick close by. No matter how much we hurt them, the people that are still with you at the end of the day - those are the ones worth keeping. And sure, sometimes close can be too close. But sometimes, that invasion of personal space, it can be exactly what you need. - Grey’s Anatomy.

cik mēs esam atkarīgi no mobilajiem telefoniem, ārprāts. tas jau sāk palikt smieklīgi. tie pārvērš cilvēkus nevarīgos, bezjēdzīgos, apstulbušos idiotos. pēkšņi neviens vairs nekur nevar ierasties laikus un/vai pagaidīt 10-15minūtes, vilcienu sarakstu arī nekur citur kā tikai HALLO 1188? nevar noskaidrot.. hehe.

netieku uz positivus, sasodīc :(
bet tā dzirdēju, ka pa radio swh to visu live raidīšot? tad vismaz ceļā varbūt dohertiju dzirdēšu. eh.
bet vispār šodien jauka diena. īpaši vakars, tas pilns ar smiekliem. baigi patika.

viss riebjas un visus ienīstu.
gan jau līdz rītam pāries.

labdien.
ko darīt? ko darīt ko darīt ko darīt?
vakar bija traka nakts. un sestdien arī.
ko darīt? ko darīt ko darīt ko darīt?
uz redzēšanos.

morisejs bija labs šovakar. vēl labāks tāpēc, ka dabūju ielūgumus divas stundas pirms koncerta:)

"Labels are for filing, labels are for clothing, labels are not for people." Martina Navratilova

patīk regina spektor jaunais albums

daudzi draugi pēdējā laikā tik svarīgi sajutušies, tā vien šķiet, ka domā, ka pasaule riņķo tieši ap viņiem. viņu viedokļi vispareizākie, darbības - nenosodāmas un pieredze - tā vajadzīgākā. viss, ko viņi dara, ir pārmērīgi stilīgi, pat rakstīšanas stils parāda milzu pārākumu un individualitāti, un sasodīti daudz iedomātu principi (a la "es nelasu hariju poteru, jo tas ir sūds (ņičital no znaju), bet lasu tagad bulgakovu (jo kāds pateica, ka tas ir "līmenis") - es lasu intelektuāļu grāmatas"), kas, protams, ir attiecināmi uz visiem un visu. vai ir iestājies egocentrisma laikmets? tā vien šķiet, ka gandrīz no katra cilvēka nāk laukā vairs tikai es, es, es, ES, eseseseseseseses...
moš paranoja. ej nu sazin.

man pie mājas tik urbj un urbj, un klaudzinās visu nakti. nesaprotu, tie celtnieki gulēt neiet? nav vai tad kaut kāds likums, ka pēc 23iem nedrīkst trokšņot? man miegs nāk, pagulēt nevaru.
un ir baisi karsti.

čau, es esmu mājās.
lidostā bija varenliels šoks, domāju, ka sagaidīs tikai tētis, bet nē, vairāki draugi ar bija. tā akurāt filmiski, biju ļoti priecīga. un tad skaists, superīgs vakars un nakts, tā pamatīgi un līdz 7 rītā. sen tā nebija bijis, sen nebiju jutusi to piepildīto priecīgo sajūtu, ka viss ir kārtībā un var vienkārši ļauties. un es ļāvos, un bija arī piepildītais prieks.
tam laikam ir kāda saistība ar mājām, ģimeni, rīgu un draugiem, un kaut kādu klātbūtnes un šeitbūšanas efektu.
šodien biju vecāķos. izskatos tagad pēc pusrozā ruksīša un sāp mugura. bet priecīgi tāpat.
rīt no rīta braukšu uz laukiem laistīt gurķus, pa dienu satikšos ar vienu čommeni, vakarā iešu uz treniņu (beidzot!).
tikko izlasīju, ko esmu uzrakstījusi.. mana dzīve šeit uzrakstīta izklausās tik sasodīti garlaicīga, tas pat nav smieklīgi. bet man tagad tik labi, ka pat par to īsti nevar sabēdāties.
tikai briesmīgi karsti ir, grūti gulēt..

ciemos bija draugi, tas bija skaisti un sirreāli, un es neticēju.
izrādās, esmu labi nolikusi eksāmenus.
rīt mājās.
viss pagaidām kārtībā.

šodien, nē, nu jau vakar nomira maikls džeksons.

There is a rumour going around that I have found God. I think this is unlikely because I have enough difficulty finding my keys, and there is empirical evidence that they exist. – Terry Pratchett

ir vērts noskatīties filmu "The Age of Stupid".
http://www.ageofstupid.net/

pirms kāda laika rakstīju par to, ka jūtos kā bedrē iekritusi. vēl joprojām neesmu izlīdusi. es vienkārši pati vairs nesaprotu, ko es daru. nu tā, ka pati sevi neatpazīstu, kaut kādā pašplūsmā viss ir aizgājis, un es sev vairs nepatīku. it kā kaut kāds pašdestrukcijas instinkts būtu ieslēdzies..
otrdien būs draugi ciemos, sestdien braukšu mājās. varbūt viss mainīsies brīdī, kad lidmašīna piezemēsies RIX.