omg, omg, omg. nu jau kādu krietnu nedēļu/pusotru darbā organizējām vienu šausmīgi svarīgu pasākumu un viss kā vienmēr
dirsā pažars režīmā, bet izdevās lieliski. uzņēmām ārzemju viesus un tur visāds šuri-muri, par ko laikam nedrīkstu neko skaļi teikt - kam vajag vai uz kuriem attiecas, redzēs/atradīs ziņās. bet tas omg par to, ka šodien izpelnījos. braucot metrō, tātad, man tīri labi patīk paklausīties audiōgrāmatas un jo sevišķi patika pračeta "dodžers", kam prolōgā pračets saka paldies virknei cilvēku, kas palīdzējuši pie šī dimanta tīri praktiskās slīpēšanas. un viens no šiem cilvēkiem ir tāds mīlīgs vecs pirduks, ar kuru šodien kaut ko tur sadunkājāmies un paķiķinājām, jo nomanīju viņu jau iepriekšējā šāda veida darba festā. pie promiešanas es viņam sazvērnieciski iešķiebu galda kartiņu ar viņa vārdu un emblēmu, kas vispār jau nav brīv, bet man gribējās [jo foršs tas dodžers]. un ko vecais pirduks? saka "oh, you lovely, lovely thing" un bučo uz abiem vaigiem lol. tagad nesaprotu, kurš kuram grūpija [mēs abi pračetam laikam]. pārējie viesi bija rātni un mani neaiztika, par ko vēl lielāks paldies, toties netrūka citu uzjautrinošu epizōšu. piemēram, kā es valsts X vēstnieka kundzi vedu sēdināt pie lielā galda, labi zinādama, ka viņai vieta nav atvēlēta, jo man šī kundze ir pirmā dzirdēšana, bet pompōzā kūrica man tikai kladzina, kur viņa svarīga un kamdēļ nav piesēdināta vīram un viss tāds. un uzradās vēl viens tāds pats no svarīguma piesarcis idiņš, bet ļoti paveicās, jo neliela čupiņa viesu nebija ieradušies, līdz ar ko ar kolēgām vienā momentā atmetām pienākumiem ar roku un piesēdām pastrēbt smalkos vīniņus. man blakus sēdēja viena ļoti patīkama valsts X diplomāte no vēstniecības un pāri pretī viens militārais vēsturnieks un otrs kaut kāds profesōrs un abi ņēmās mani uz maiņām garlaikot ar savām besīgajām vāvām. nebūtu man tobrīd pašā prioritāšu galotnē tas vīns bijis, varbūt būtu drusku draudzīgāk iesaistījusies smōltōlkā par šo un to, bet nebija vairs spēciņa. liekot kopā galda plānu, nu tur, kuru kam piesēdināt, man ļoti veiksmīgi sasēdinājās viena jauna simpātiska lektōre ar nemazāk simpātisku kaut kādu spečuku, neatceros, kas viņš bija pēc profesijas, bet man likās, ka viņiem būs, par ko parunāt un kopš redzēju, kur viņi jautri čaloja un ķircinājās, domāju, vai nevajag iet savešanas biznesā:)) dunkāju kolēgām sānos un smējām, ka
someone's gonna get lectured tonight, alright.
atnākot mājās nevarēju beigt rosīties. mēģināju pielikt pie sienas vienu no saviem skaistajiem plakātiem, savādāk mana istaba izskatās tā kā pēc palātas, tā kā pēc nabadzīgām kojām, nu kaut kas trūkst pie sienas, vārdsakot. ilgi nocīnījos ar plakātu, tad uznāca piktums, saburzīju naher un saplēsu. ļoti destruktīvs garastāvoklis pēdējā laikā, jo ļoti trūkst laika sev. eju visu laiku tā stūrgalvīgi un nenovēršami kā kombains bez vadītāja, bet prieka nekāda. gribu sevi lutināt. un šausmīgi gribu īstu koka pīpi un smaržīgu tabaciņu. un saliekamo krēslu, ko izhujārīt uz balkōna. man 6dien dzimšanas diena, ja kas. ballītes nebūs, par ko žēl, jo ballītes man patīk. toties būs mūzfests parciņā, kas laikam labi [lai gan fuck if i know any of the new bands].