| ieraksti |  |
piedraudzētie | |
kalendāris | |
arhivētais | |
mans multeņu saraksts | |
|
|
|
|
|
liela guļava
|
|
Novembris 2016
|
|
|||||
|
Maitasmaitasmaitas Maitasmaitasmaitas zāģē nost papeles pagalmā. Maitasmaitas. Grr. Ja viņi kaut pietuvosies kastanim pie mana loga, sitīšu (kaut arī izskatās, ka viņi zāģē tikai papeles). Viņiem tās traucēja? |
|||||
|
|||||
|
Let's come together, let's join hands, let's march together, let's join minds Ja kāds tūlīt nenāks klajā ar kādu vērā ņemamu priekšlikumu par to, kā pavadīt dienu, es turpināšu lasīt HP fanfikus. Līdz vakaram. Es uz to esmu spējīga. (Tas bija drauds!) Ārā ir fantastīgs laiciņš! Tā ir bauda sajust uz rokām mēteļa auksto oderi, kad tev zem tā ir t-krekls, nevis divi džemperi un žakete. Un viegls, smaržīgs vējiņš pūš sejā, mēģinot ieķerties matos, ir tik patīkami vienkārši iet, skatīties tik koši zilās debesīs un sajust visu pasauli no jauna. Ja man šodien kaut kur būtu jāiet, es ietu ar kājām. Līdz centram, piemēram. Vienkārši tāpēc, lai izbaudītu vienkāršo iešanas procesu. Ir gana daud visādu parastu lietu, piemēram, peļķes, ledus, asfalts un daudz kā cita, kas saules gaismā izskatās pilnīgi savādāk. Neteiksim, ka skaistāk (skaistāk ir naktī), bet līksmāk. Vispār man ir līksmeklīgais noskaņojums. Man ir brīvlaiks. |
|||||
|
|||||
|
Dilemma Citrona miziņa man ap roku ir sakaltusi, tagad vairs nav cerību to noņemt nost nesaplosot. Varētu jau to nemaz neņemt nost, bet nav gluži kā ar sudraba gredzeniem - šī dušā samirks un paliks pretīga. Ko man darīt? Tā joprojām smaržo pēc citroniem. Palīgā. |
|||||
|
|||||
|
bez zemtekstiem Es brokastu beigās apēdu citrona šķēlīti. Izēdu no vidus, izgriezu otrādi neskarto miziņu un uzmanīgi uzstīvēju uz rokas. Izrādījās, ka citronu miziņas ir nedaudz elastīgas. Tas nebija milzīgs mutējis citrons, un man nav pretdabīgi un neproporcionāli mazas rociņas, bet tā nu ir sanācis - man ap roku ir netraumēta citrona miziņa, kas smaržo visu laiku. Es gaidu, kad tā sakaltīs. Gribu zināt, vai tad tā arī smaržos. Dzeltenā krāsa man nepavisam nepatīk, bet tas nekas. Citroniem es visu piedodu. Tagad tā vien gribas sameklēt vēl kādu citronu, sagriezt šķēlītēs un uzmaukt tās uz rokas. Man garšo citroni. Vakaros es tos ēdu tāpat kā daži cilvēki ēd ābolus - ams, ams, ams un vairs nav. Ņams. Kad es biju maziņa, sametu puķupodā pie kaktusa citronu sēkliņas, cerot, ka nākamajā rītā būs jau uzdīdzis mazs citronkociņš. Nekas no tā nesanāca. Es augiem nekad neesmu patikusi. Manā istabā ir jauks, garš staipekņaugs, kuram ir divas ļoti garas stīgas, vismaz trīs metru, bet viena stīga ņēma un nokalta. Tagad no griestiem karājas tikai viena. un tajā arī neaug citroni. Un vēl uz manas palodzes ir liels, jauks gumijkoks. Drīz tam nepietiks vietas uz loga. Kad bija lielie mīnusi ārā un es gribēju mazliet pavēdināt savu istabu, daudzas lapas nokalta. Nabaga gumijkoks. Blakus gumijkokam ir mazs kaktusiņš. Nu labi, tas kādreiz bija mazs, kādus piecus cm no podiņa. Tagad tas ir vismaz trīsdesmit centimetrus garš, tāda ķeska, kura ir sadalījusies posmiņos, cik tas katru gadu ir izaudzis. Sākumā viņš vispār neauga. Es to nopirku kaut kādam skolas trešās klses uzdevumam, kur mums vajadzēja kaut kādu istabas augu, tas maksāja puķu veikalā divus latus. Piektajā klasē es izdomāju, ka tam ir pārāk mazs podiņš, un piespiedu mammu nopirkt mazliet lielāku, gaišzilu ar zilonīti. Zilonītim ir kaut kāds paklājs uz muguras un tas no snuķa laista mazu puķīti. Uz gultas aiz spilveniem sēž un skatās uz zilonīti divi tīģeri un trīs pandas. Uz plaukta blakus angļu grāmatām sēž un baismīgi glūn maza, klasiska sunīte ar divām maigi rozā bantēm un garām, matainām ausīm. Viņa blenž virsū. Viņa ir mīļa. Pie puķu lampām, kuras nedeg, jo ir sačakarējies transformators vai kaut kas tāds, karājas divi mazi lācīši, viens tumšbrūns, otrs bēšs. Un vēl pie lampām ir piesprausts lielais Knaģis, kuru mamma uzdāvināja Ziemassvētkos. Plauktā ir ietriekts nazis, kurā karājas vēl divi lācīši, kuri ir smaidīgi un no ļoti jauka materiāla. Viens aiz ķepiņas karājas otram pie pēdas. Vēl ir krāsains lācītis pie krāsainas griestu lampas. Viņš sēž šūpolēs un augšā ir krāsains saulessargs. Lillā, zaļš, sarkans un dzeltens. Visa pārējā istaba ir diezgan neitrāli un patīkami zaļa. Es pati krāsoju griestus. Gaiši zaļus. Un palīdzēju krāsot tapetes ar dēļu faktūru. Vakar es vispār negribēju ēst, vienkārši nebija apetītes. Vienkārši negribējās. Zemūdenes ir briesmīgas, bet interesantas. Es gaidu, kad sakaltīs citrona miziņa. Mūzika: sweetest perfection |
|||||
|
|||||
|
like a halo in reverse Es sevi esmu pasludinājusi par nežēlīgi aizņemtu un tagad jau labu laiku laiskojos. Bet vainas apziņa vēl pastāv - tā vietā, lai šodienu pavadītu apzinīgi strādājot pie projekta, es nevis vārtījos visu dienu, bet gan pavārtījos līdz vieniem un tad sakārtoju istabu. Nu, to, kas traucēja pārvietoties, tā ir nekārtība. Pārējais mudžeklis ir normāli. Un es atklāju, ka šūpuļtīkls vēl nav jānoraksta kā istabā neielienošs. Kopš man ir jauna gulta, nebiju mēģinājusi to piekabināt atpakaļ, bet tagad es zinu, ka meditācijas placītis vēl ir pieejams. bet šauri paliek gan. Un vispār, pa šo laiku, kurā es sevi biju pasludinājusi par pārāk aizņemtu, lai rakstītu cibā, notikuši veseli daži sīkumiņi, kurus vispār atceros. Es esmu tapusi sašocināta! Veselas divas reizes! Pirmoreiz, kad kaut kāda mašīna sāka ne no šā, ne no tā slīdēt pa piecu metru platu sniegainu zālāju MAN VIRSŪ (urā, visi aplaudē manai superreakcijai, kura palēcināja mani desmit un vēl desmit centimetrus malā pēdējā mirklī) un es pēc tā normāli (ok, pirmā vieta, kuš) uzrakstīju angļu valodas olimpiādi. Otrā lieta, kas mani sašocināja, bija, ē, mūsdienu jaunatnes manieres :) es skolā sēžu uz mazajām kāpnēm un zīmēju, cilvēki normāli tiek man garām, bet te pēkšņi man iemet ar saņurcītu maisiņu, lai pievērstu manu uzmanību un varētu pateikt, ka es forši zīmējot. Iemeta ar maisiņu! Velnsparāvis, kādi tirliņi. Ok, es esmu tieši vai netieši saslavējusi sevi, bet es tiešām jūtos normāli. Harmonijā ar sevi un apkārtējo pasauli! :p Tagad pāris stundiņas tiešām pastrādāšu pie projekta, pamācīšos ķīmiju un ģeometriju rītdienas kontroldarbiem un tad iešu gulēt. (Patiesībā es apēdīšu biezpiena sieriņu un iešu gulēt.) Aidā, uz Čučumuižu! Mūzika: Depeche Mode - Halo |
|||||
|
|||||
|
Trallallā Man kopš pirmdienas vakara ir normāli mati. Gandrīz melni. Es priecīgojos. Man ir visādi radoši rakstiski darbi skolai jāraksta. Piemēram, tēlojums par katru nedēļas dienu. Jaucīgi, ne? Un vēl pāris stāstiņi angļu valodā. Un vēl viens mājasdarbs, kur savā stāstiņā jāiesprauž iespraudumi. Vī! Man ir daudz lasāmvielas. Rozes vārds, Mežonīgie Pīrāgi un Lielais Indriķis, pirmās četras The Dark Tower grāmatas angliski. Vī! Ja vēl man būtu laiks! Man ir jocīgs paskats. Vī! Man ir potenciāls upuris, pie kura es varētu kādreiz izmēģināt, kā ir zīmēt ar planšeti, kaut vai maziņu. Vī! (Uzmanies, crescendo !) Man ir diktāts latviešu valodā bez nevienas kļūdas. Par jauno vielu. Skolotāja pati atzina, ka šis esot bijis pagrūts. Un visādiem klases zubriem ir piecinieki un sešinieki. Vī! (Es pat nezinu, vai es vairāk priecājos par savu desmitnieku, vai arī klasesbiedru atzīmēm...) Man ir... saldējums! Vī! |
|||||
|
|||||
|
Krāsosim matus ar dabiskiem līdzekļiem! jeb kā optimistei Gamall gāja... Ziniet tās dabiskās matu krāsas, kuras pārdod veikalos? Henna, basma, utt. Ar mammu pirms kāda laiciņa iegādājāmies pāris paciņas ar basmu, šodien tās tapa izmantotas. Iekšā bija gaišzaļš pulveris, kurš oda pēc zāļu tējām, tālāk radās ķemsla, kuru bija visnotaļ pagrūti ieķemslāt matos. Kad tas tika izdarīts, mamma mēģināja nomazgāt rokas, bet kā bija tā palika zaļganpelēkas. Mazliet panika. Mēģinu izmazgāt ķemslu no matiem. Pēc kāda laika tās briesmīgās ķemslas ir palicis tik maz, ka saku gāzt matos šampūnu. Putas - pelēcīgs ciāns. Panika un smieklu lēkme. Ok, matos ir nez cik reizes sagāzti visi vannasistabā atrodamie šampūni un kondicionieri, tagad nomierinos. Matus izslauku, baltais dvielis nekādu krāsas klātnbūtni matos neuzrāda. Sāku žāvēt matus ar fēnu (parasti to nedaru, riebj) un pēc brīža ienāk prātā ar fēnu nožāvēt kādu pleķīti no aizsvīdušā spoguļa. Un spogulī ir nāra. PSC. Gamall tagad ir ļoti pretīgi zaļganpelēki mati. Gamall smejas ļoti daudz un ilgi. Gamall atkal smejas. Gamall ir nāriņa optimiste. PSC. |
|||||
|
|||||
|
stafetes četri! Stafutete pārņemta no crescendo! četri darbi, kurus esmu strādājis *kaitinošo reklāmu metēja pastkastītēs (šīs vismaz bija glītas! un es sevi tagad varu pasludināt par pro majās durvju kodu uzlauzēju) *pārdevēja V&R *pārdevēja V&R *līmlentes griešana četras filmas, kuras varētu skatīties vēl un vēl (sarežģītākais jautājums) *Dead Man *... padodos, pēc kādas nedēļas noteikti iedomāšos, ko es varētu vēl un vēl skatīties. četri seriāli, kurus skatos *Bleach (Kaut arī pēdējā laikā paliek garlaicīgs un vienkārši laiku aizņemošs...) *Mushishi (hmm, kaut kā ļoti ilgi neesmu uz PC manījusi O_O brāli?... ) *... šobrīd vairāk neko. *... neko. četras vietas, kurās esmu dzīvojis *Imanta *Pārdaugava pie Akmens tilta *maskačka (uzrakstīts izskatās pretīgi) *Teika četras vietas, kurās esmu bijis brīvdienās (ilgāk nekā divas dienas, protams) *Saaremaa *Heidelberga *Londona (trīs dienas ir ilgāk nekā divas dienas) *Liepāja četri mīļākie ēdieni *šokolāde *karstā šokolāde *saldumi in general *mammas taisītās kūkas (mana māte ir dzimis kulinārijas ģēnijs) četri saiti, kurus apmeklēju katru dienu *gmail.com (atvērts tabs, kurš vienkārši nemēdz tikt vērts ciet) *kurbijkurne.lv (atvērts tabs, kurš pārsvarā stāv neaiztikts :) Operas labās īpašības) *klab.lv *deviantart.com četras vietas, kurās es pašlaik labprāt būtu *citur *tuvākajā fantasy pasaules pilsētā naktī *projām *kopā četri cilvēki, kuriem nododu šo stafeti * pyonpyon (mwahaha, tā tev) * magic_raddish * willma * cattie_brown Es noteikti pēc pāris dienām gribēšu visu mainīt ^_^ |
|||||
|
|||||
|
random Save me! I'm reading those awful HP fanfics again! Some people walk in the rain, others just get wet. Skolā atgriezties ir slikti, ļoti slikti. Nav jau tā, ka visi mani ienīst un mēģina nogalināt :p bet es labprātāk atrodos kaut kur citur. Mācīties man arī nav iebildumu, ja ņem vērā, ka ar visu, izņemot matemātiku, tieku galā gana labi arī bez sevišķas mācīšanās. Viss notiek absolūti normāli jau diezgan ilgi (ja vien izmežģītu potīti un the-mastery-of-not-spilling-the-tea-out-w (Palabojiet mani... Ja arī es lasot esmu pārslēgusies uz angļu valodu, tas nenozīmē, ka es angliski domāju pareizi :p ) Un es esmu visnotaļ apmierināta ar to, ka nekas ārkārtējs nenotiek. Esmu tikai mierīgs mietpilsonis... tikai mierīgs mietpilsonis... Mūzika: the teddy bears remain silent
|
|||||
|
|||||
|
Kājsāpis Izrādās, ka bezjēgā nosēdēt visu dienu pie kompja ir ļoti vienkārši. Agrāk man ne reizi netika dota tāda vaļa, lai es varētu paziņot, ka piegriezās. Nu - tagad es zinu kā tas ir. Un man nepatīk. Esmu mājās tāpēc, ka no rīta mēģināju uzskriet uz nelaimīgo tramvaju, uz tīrā ledus pie pieturas paslīdēju un kaut kā ļoti dīvaini samežģīju kāju. Mazliet ceļgalu, normāli potīti un šawzzmīgi pašu pēdu. Au. Un tad es šļūkāju visu dienu kā zombijs no šejienes uz virtuvi un atpakaļ. Tieši kā zombijs - no zemes nemēģinu kāju pacelt un šļūkāju uz priekšu. Un es joprojām gribu svētdien doties uz LFFB, bet nekas cits izņemot: "Tad jau redzēs!" man neatliek. Kāda lietderīga diena. |
|||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Wtf?
Smieklīgs tests :) Jā jā, ekoloģija u.t.t. Lol, kaut kas nav gluži pareizi. None vajdzēja būt augstākā vietā... |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||
|
Meiteņu rūpalas Nekad nebiju domājusi, ka kaut ko tādu dzirdēšu no savas šķīstās mutes, bet - man nav, ko vilkt. Jāiet uz svinīgu balli, un nav, ko vilkt. Tas nekas, ka vismaz puse no visām manām drēbēm ir izejamās, tb, es viņas nekad nevelku :p bet man nav tādas vakarkleitas, kā pienāktos. Un kurpju man nekad nav bijis. Nupat pāris dienas atpakaļ ar mammu izskraidījām VISUS Alfas apavu veikalus, lai man vispār būtu kurpes, bet tas bija bezjēdzīgi. KĀ var vispār tādas preteklības nomurgot, kur nu vēl vilkt kājās... O_O Jel paglābiet mani. Un tiem diviem kurpju pāriem, kuri bija vēl tā pieņemami pēc paskata, nebija izmēra. Nu nepatīk man augstie papēži, spicie purni, pseido-dimanti, puķītes un spīguļi. Nu negribu es koši zaļas vai rozā kurpes. Tas-ir-murgaini. Vismaz aiziešu pie friziera, lai nošņakātu kādu sprīdi matu nost. Nupat jau sāk palikt par garu - man tas ir līdz viduklim, bet parastā izmēra cilvēkam tas būtu... nedaudz zemāk. Labi, ir arī citas meitenēm vien saprotamās problēmas, bet laikam pietiks, nu jau nokaunējos par sevi. |
|||||
|
|||||
|
Priekšnams Ar varenu piepūli radiators priekšnamā beidzot ir tapis koši oranžs. Tas nekas, ka es to solīju izdarīt jau vasarā. Laikam tagad mammas vāciešu plānotā ierašanās sacēlusi to paniku, ka kaut kas nebūt jāpakrāso. Lai pieklājīgāk izskatās. Cik pieklājīgi vispār var izskatīties priekšnams, kura sienas ir pelēks/oranžs/piparmētru krāsās un gaitenis, kurš ir koši rozā? (Nu labi, laškrāsā, bet tas neizklausās tik iespaidīgi... ) Un viena istaba, kurai jāatgādina zemūdene, viena, kurā ir tikai gulta, dators un spogulis, viena, kur viss ir aizkrauts ar mācību grāmatām, smukumlietiņām un šūpuļtīklu, kā arī viena, kur viss ir vecmāmiņu stilā ar pretīgu sekciju pa visu sienu? Nu labi, tas laikam ir jāredz, lai saprastu. Vismaz te ciemiņiem nevarētu palikt garlaicīgi. Un viss nokrauts ar vai nu instrumentiem, vai nu smukumlietiņām. Es ĻOTI negribu rīt iet uz skolu, laikam tāpēc arī krāsoju to radiatoru. Kas tas, ka es kaut ko varu izdarīt tikai tad, ja man to nepārtraukti atgādina? |
|||||
|
|||||
|
Mācība Domājot par to, kā būtu, ja būtu tā, ka tikai katrs sestais mans skolasbiedrs būtu idiots, es zīmēju fotošopā "banneri" (šajā gadījumā - horizontāli garena bildīte) kaut kādam dīvainam Kurbijkurnes konkursam par tēmu "Ziema", bet tad, kad es jau biju izdomājusi, ka pietiek ar manām bezkaunīgajām un primitīvajām metodēm (piem. ņemt parastu otiņu un normāli uzzīmēt ar peli) un visi kurbelieši tāpat mani apbrīnos kā fotošopa māsteru, TAD, tieši tajā brīdī, kad es jau biju sākusi domāt par saglabāšu, TAD fotošops satika problēmu. (Enkaunteroja, vellsparāvis). Nu ko, būs man mācība (maucība...) |
|||||
|
|||||
|
Ir ziema, dritvaikociņ! Nobradāts snieg slīd vēl briesmīgāk par ledu. Tas ir vienīgais, kas man no ziemas nepatīk. Es gribu paārdīties pa sniegu. Palīgā? |
|||||
|
|||||
|
Man laikam patīk visu izdarīt tā, lai pēc tam varētu bļaut "Ak! Es tā pārdzīvoju! Pažēlojiet mani!" un izlikties, ka es neesmu vainīga. Ja kaut kas tiešām beidzas, tad klusiņām un mierīgi, nevis ar lielu blīkšķi. Es gribu dzert tēju, daudz runāt un sev apkārt redzēt īstus cilvēkus. Lai varētu salīdzināt ar sevi un atkal gribēt, lai mani pažēlo. Mūzika: Akira Yamaoka - Clockwork Little Happiness |
|||||
|
|||||
|
Svētki Es esmu saņēmusi kaudzi ar apsveikumiem drauģos un divas īsziņas telefonā (pēc tam viens cilvēks atsūtīja vēlvienu īsziņu un atvainojās, jo nebija pirmo nosūtījis pareizajam cilvēkam :) ) bet pati kaut kā nevienu neapsveicu. Tikai tos pazīstamos un svarīgos cilvēkus gadījās apsveikt tāpat - ar dāvaniņām. Patiesībā man nepatīk meklēt dāvanas. Paklau, varbūt uz Ziemassvētku sajūtu vēl šogad var paspēt? |
|||||
|
|||||
|
Darbs Bērni, jel izglītojietoies, atrodiet savu patieso dzīves sūtību un mērķi, lai jums nenāktos dzīves uzplaukumu pavadīt, strādājot par pārdevējiem veikalos. Tas ir garlaicīgi. Laiks velkas tik lēni, kā vēl nekad līdzšinējos manas dzīves gados. Tu stāvi, vēro cilvēkus un varbūt vienīgi vari novadīt pats sev anatomijas mācībstundu. Tev ir jāsmaida, jāizskatās lietišķi, un - pats galvenais - viss jāzin, kur kas atrodas. Tu nedrīksti garlaikoties. Ja nespēj izturēt, apmet kādu līkumu līdz tiem tālākajiem plauktiem un piekārto kādu tukšu vietiņu, kas tur netīšām palikusi. Smaidi! Tu nevarētu šo laiku pavadīt kaut kā savādāk! Tas, ko tu dari ir lietderīgi, bezgala lietderīgi, kādam tas tāpat ir jādara. Cilvēki, kas v arētu strādāt par pārdevējiem, brauc uz Īriju, direktori nebrauc. Pārdevēji tagad ir jāmedī pa malu malām, bet cilvēki, kas spētu vadīt veikalu, nevar atrast darbu. Bet smaidi, pircējs ir karalis :) |
|||||
|
|||||
|
Lūct! Vai kāds var man aizdot kaut ko no Anne Rice vampīru hronikām? (Pagaidām esmu lasījusi the Vampire Armand un Queen of the Damned) Vai/un Andžeja Sapkovska Veģmaka pirmo/otro grāmatu angliski. Lūdzt? Garastāvoklis::  gaidulīgs |
|||||
|
|||||
|
Pusdienas skolā Izdomāju, ka uz skolu jāņem līdzi jogurtiņi, ko apēst starpbrīdī. Tad nu otro dienu jau pamēģināju, bet ja es tos jogurtiņus apēdu, teiksim, pēc ceturtās stundas, tad visu atlikušo dienu līdz mājāsiešanai mokos ar pilnīgi neizturamu badu. Bet neēdot neko, jūtos normāli. Gao! Manuprāt, tējkarotīte ir ļoti laba lieta, ko glabāt penālī. |
|||||
| ieraksti | |
piedraudzētie | |
kalendāris | |
arhivētais | |
mans multeņu saraksts | |
|
|
|
|