Bez nosaukuma
I
Es redzeeju diivainu sapni. Sapnii spiideeja saule un sniga sniegs. Es smeejos un raudaaaju. Es redzeeju varaviiksni. ..un tagad es jau vairs nezinu kaa ir labaak. Un veel vakaraa tas mazuliites smaids un lielaas, zilaas acis.. Tas tachu ir taa veerts, vai ne?!? Bet es taa nejuutos. Guleetejot es veel meegjinaaju saprast.. Taa varaviksne sapnii - man tachu nebuus jaaizveelas? Es tieshaam ceru, ka nebuus. Bet, ja buus - es par to vienkaarshi nedomaashu. Es sev apsoliiju nedomaat. Es apsoliiju sev, ka riikoshos un nekad nepaarmetiishu sev savu izveeli. Nekaados apstaakljos. Patiesiibaa es jau visu esmu izleemusi. Tikai uz briidi sashaubiijos.

II
Pirmo reiz peec vairaak kaa pusotra gada vinja izkusteejaas. Jaa, tikai mazliet, bet tomeer. Vinja vareeja paluukoties aaraa pa logu.. vinja redzeeja mitro, vietaam veel ledus klaato zemi. Vinja redzeeja paarmainjas. Vinja raudaaja. Ir jau mazliet pierasts pie saapju asaraam. [Zinu, ka tas skan cietsirdiigi, bet.. taada ir realitaate - cilveeks ar laiku pierod pie visa. Emocijas notrulinaas.] Shoreiz vinja raudaaja no aizkustinaajuma. Es peec tam veel ilgi par to domaaju. Kaadas gan man - jaunai, veselai, skaistai un miileetai - tiesiibas par kaut jel ko suudzeeties!?!

III
Beidzot dabuuju veel dazhas bildiites. Shoreiz arii man pashai patiik kaa izskatos, bet galvenais jau ir emocijas, kuras fotograafijaas iemuuzhinaat ir gruuti. Bet varbuut izdevaas. Laimiiga. Tieshi taa es jutos. Un juutos arii shobriid.

P.S.Shoriit uz darbu braucu reizee ar Burbuljviirinju!!! Apbriinojami. Pilniigi sveshs cilveeks, bet ar vienu skatienu un savu sirsniigo smaidu speej iedvest paarlieciibu, ka buus labi. Un es vinjam tieshaam ticu.