Grūti izskaidrot šodienas sajūtas. Varbūt līdzīgi kā sēžot pie vecumveca kompja, kad visu laiku jādricelājas un jāņerkst "Nu, taču! Nu, saņemies! Nu, ātrāk!". Tikai kompis šoreiz galīgi nav pie vainas. Ielūkojos darāmo darbu sarakstā: ir problēma, ir skaidrs, kas jādara lai atrisinātu, ir nākamā un arī skaidrs kā rīkoties, tikai tā "rīkošanās" ir laikietilpīgāks process, nekā man gribētos. Domās jau esmu pie nākamās problēmas, bet faktiski vēl ķēpājos ar dokumentāciju iepriekšējai.