Upd.2:
Visi dzīvi, noguruši, bet laimīgi.
Bez mājāsgatavotiem cepešiem un kūkām, bet ar izpušķotu māju, kanapē maizītēm un Ze Donats virtuļiem kūkas vietā.
Bet galvenais - jubilāre priecīga.
Šobrīd jau pat spēju saskatīt zelta maliņu tajā visā - brīvdienas būs mūsu un varam plānot tās kā vēlamies.
Tāds patīkams atslābums.

Vakara protehnikas nagla - svecītes, kuras ne vella nav iespējams nopūst pat apvienojot vairāku mazu bērneļu spēkus (protams, ja man būtu bijis laiks visu nepieciešamo iepirkt lēnā garā, es visticamāk būtu iegādājusies mazāk izklaidējošu un istabu piedūmojošu variantu), taču atkal jau - praktiskie apsvērumi nobāl bērnu smieklu priekšā.