Dīvaina diena
Vispār - gribas izraudāties. Par visu, kas sakrājies. Tieši šobrīd kā reiz viss ir labi, taču šodienas tēma laikam ir "ja manis pēkšņi vairs nebūtu".
Ciba un mana ziņkārība vainīgas.

Darbīgā noskaņojuma nav. Ieradums un diendienā atstrādātās darbības un reakcijas. Algu par šodienu nopelnījusi būšu - nepieciešamais minimums tiek padarīts, bet bonusu par dienas laikā paveikto es sev nemaksātu.

Lieliskākais apgalvojums, kas šonedēļ izskanējis no manas mutes ir "Piektdiena kā jau Lielā piektdiena mums būs brīva.." lieki teikt, ka šī ilūzija sagruva vienlaicīgi ar atskārsmi par to ka Lielā piektdiena vairāk piederas pie Lieldienām, nevis Ziemassvētkiem. Jūtos smagi "apčakarēta" ar tik neticami īsām Ziemassvētku brīvdienām kā šogad.