Silence must be heard..
Mirklī, kad es domas un sajūtas mēģinu iesprostot vārdos, tās kļūst nebūtiskas un mazsvarīgas. Tādas, ar kurām pat nav jēga dalīties. Izrunātas tās kļūst pelēkas, parastas un ikdienišķas. Nekas ko es pasaku neskan tā kā es to jūtu - neceļ debesīs un nekož līdz kaulam.
Tad nu atliek vien ļaut tām džinkstēt, dunēt, jautri svilpot un izmisīgi raudāt manā galvā.