Shaadi ir nepareizi. Ir nepareizi atnjirgt zobinjus. Ir nepareizi meegjinaat iesleegt rezhiimu 'man neruup'. Nepareizi, jo nav patiesi. Es veelos sevi aizsargaat, bet shaadi nav pareizi.
Laikam atliek tikai gaidiit kameer paaries. Jo citu variantu nav. Runaashana neliidz. Vai pareizaak sakot - liidz tikai uz iisu mirkli.
Un es juutos kaa histeerikje. Jau atkal. Tieshi taapeec laikam tik saapiigi, ka jau atkal. Un es nemaaku nevilkt paraleeles.
Un nevar liidz galam izbaudiit tos jaukos mirkljus, kas ir,jo nepamet sajuuta,ka taa ir uzupureeshanaas un ka es to esmu izchiiksteejusi, un tas viss tikai miiljaa miera labad.
Ar buushanu vienaa telpaa un vaardiem vien man nepietiek, lai es buutu tieshaam laimiiga..
BET (!!!) ar 'dari ko gribi - man viss vienalga' jau arii nav liidzeets. Jo nav vienalga. Un nebuus vienalga. Un es nemaz negribu, lai buutu vienalga.
Taatad atliek tikai apbrunjoties ar pacietiibu un gaidiit. Cerams, ka pacietiiba ir mana stipraa puse. Es tik ljoti gribu sagaidiit laiku, kad jau buus paargaajis..
Es centiishos paarvareet taas dusmas, kas vaaraas un mutuljo katru reizi. Es tieshaam centiishos savaakties. Kaut nu man izdotos.