Vēls rīts..
Tikko piecēlos, pamanīju kādi man riņķi zem acīm un nobijos.
Es jūtos tik labi. Tā forši galva reibst.
Man liekas, ka mani sapņi ļoti bieži mēdz noteikt manu garstāvokli, kā jūtos sapnī tā jūtos arī no rīta.
Šonakt man bija interesants sapnis.

Tātad.
Lai neaizmirstu vēlāk izstāstīt tad darīšu to tagad.

Sapnī- no rīta pieceļos skolas gaitenī ,zem trepēm apskāvis lielu kontrabasu, tad nākamajā brīdī jau ir vēls vakars un Toms mani baksta ,ka jātaisa kautkāds priekšnesums skolas jubilejai. Pienāk brīdis ,kad jāuzstājās mums ,bet es tur vairs neesmu un manā vietā paņēmuši manu klasesbiedru Ojāru. Tā nu es tur sēžu un gaidu savu solo uzstāšanos. āā Tur bija arī Miks, viņš ar Lindu savā priekšnesumā lēkāja uz batuta pārģērbušies par kautkādiem motociklistiem. Nu pienāk mana kārta, es uzskāpju uz skatuves un visi par mani sāk histēriski smieties. Bļin..
Rakstot aizmirsu kas notika tālāk...
Gan jau kāddien atcerēšos.

Peace..

Es izdomāju, ka turpmāk klabā rakstīšu tikai par saviem sapņiem, jo sapņos mana dzīve man pašam liekās pilnīgāka ,aktīvāka un skaistāka. Vai arī ne dzīve ,bet es pats.