Izlasīju marabou dienasgrāmatā, ka viņam žēl VZ, man ir līdzīgi, tikko viņu uzlūkoju, tā kļūst žēl, šodien jo īpaši žēl, varbūt šodien esmu īpaši skumjš, jo šodien visu un visus ir žēl, laikam neapzināta pašžēlošana atkal, mirkļos, kad man visu pasauli ir žēl, ir sajūta, ka vajadzētu kļūt par mūku, tad es varētu lūgties, un būtu kaut kāds labums, bet tagad es te sēžu nevarībā ar miklu skatienu, un lietus pret palodzi pastiprina skumjo ritmu. Melanholijas roku dzelži, esmu iekalts nespējā..