es jau gribēju ierakstīt kaut ko čīkstīgu, bet tas ir muļķīgi, jo čīkstot čīkstēšana tikai pastiprinās, tāpat kā apetīte rodas ēdot, labāk nečīkstēt, bet ja kaut kas nomāc, tad pārziemot tāpat, vajag taču saprast, ka duļķainā sajūta nemēdz būt mūžīga, saprast, ka neviena no sajūtām nav mūžīga, to es nesaku par augstajām jūtām, jo par to mūžīgumu neko nevaru teikt
nesaprotu, vai esmu banāls vai brutāls