***

Es esmu izlasītas
vēstules aploksne -
mētājos atvilktnē savā
un slavēju Dievu,
kas mani vēl glabā.
Bet kādreiz es biju
vēstule pati -
ilgi gaidīta,
kāri lasīta,
rūpīgi glabāta
žakates krūškabatā.
Vēl agrāk es biju
balta un spodra papīra lapa.
Ek, sen jau bija laiks
šīs papīra būšanas beigt
un vienu nakti salaist ar sērkociņu.

/I. Jansone/