Eju pa mežu, skatos uz kokiem un apraudos. Tu, priede, iekrampējusies zemē, tu, kļava, tāpat, un jūsu te tik daudz, bet zemē turaties pa vienam - vismaz pāris metru attālumā viens no otra.
Eju pa ielu, skatos uz jaunieti ar sunīti taksīti, abi sāk skriet riksī, un tajā skatā ir kaut kas aizkustinošs. Ejot tālāk, sastopu tanti ar lielu suni, viņa sunim saka: "Nāc, iesim beidzot mājās", un arī tas aizkustina.