Izkāpis no vannas, ilgi sēdēju uz vannas malas un domāju. Pats nezinu, ko domāju, taču zinu, ka sēdēju un domāju. Tā sēdot un domājot, aizrakos līdz savam kodolam, un saskatīju to gaišu un mierīgu esam, vien šis gaišais un mierīgais kodols mēdz apaugt ar tumšu mizu, ko ik pa laikam jāplēš nost. Tikai neizdomāju, kā lai es noturos gaišs arī virspusē.