Esmu sapratis, ka neesmu labs cilvēks. Nestaigāju birdinādams sidrabu vai žvadzinot prieka zvārgulīšus, tāpēc esmu vientuļš. Cilvēki pie manis neapstājas, nepaliek, aiziet garām. Neprotu izdabāt un iepriecināt, tāpēc nevajadzīgs. Saules laiks ir uz pasaules, arī uz manas, bet es negribu. Man vajag cilvēku ar viņa neskaidro iedabu, nevajag man kluso dabu ar zivi, citroniem un māla vāzi. Taču pats esmu klusā daba, turklāt ar sirds trokšņiem - nelabs.