Pēdējā laikā daudz domāju par miršanu. Skatos tv Operas svētkus vai ko tamlīdzīgu, un domāju: "Dziediet, dziediet, tāpat mirsiet." Pats vispār neko nedaru, jo tāpat jāmirst. Vai tas būtu dzīves apnikums vai vienkārši nejēdzīgums, vai varbūt nejēdzība?