mēdzu spēlēt iztēles spēles, piemēram, stāvu pie loga un ieraugu kādu cilvēku, koncentrējos, un iztēlojos, ka tas, kas tur iet esmu es, ne jau būtībā, bet tā tīri ārišķīgi - iztēlē eju pa ceļu pa kuru viņš iet un mēģinu skatīties, ko es redzu, ja tas gājējs esmu es, nevis es esmu tas, kas stāv pie loga. tikko iztēlojos, ka esmu zēns ar īsu piedurkņu kreklu, nemaz nebija auksti, un pie saites gāja sunītis