Debesis kļūst aizvien dzidrākas,aizvien neaizsniedzamākas. Jūtos pat laimīgs,jo zem mākoņu krāvuma saguru. Tagad ļaujos sentimentam,nācu pa ceļu un sacīju:"Čau,koki!",pumpurus pētīju,zemē augošus asniņus pētīju, ehh. Nevajag man nekādu Turcijas sauli, tropiskos augus,vajag mūsējos. Tagad pagulēšu,bet vakarā jādodas ciemos,gribētu arī pie Jums.