kādreiz man likās, ka cilvēki mānās, kad saka, ka viņiem sāp galva. domāju par viņiem: "slinki meļi". tagad pašai sāp. drošvien tāpēc, ka tā domāju. sāp arī tad, kad nedomāju un vispār sāp. cilvēki ar sāpošām galvām ir tādi apkārtklejojoši apātiski mūmiji, varētu arī nebūt tādi un tad, kad beidz sāpēt atkal parādīties. sākumā tā blāvi, tad jau spilgtāk. kā filmās.